09 Jūl 2022

Apvienība “Attīstībai/Par!” šodien priekšvēlēšanu konferencē “Droši kopā!” prezentēja 14. Saeimas vēlēšanu sarakstu līderus, kandidātus un prioritātes, kas iekļautas priekšvēlēšanu programmā.

Vidzemes saraksta līderi būs aizsardzības ministrs Artis Pabriks kopā ar digitalizācijas un kiberdrošības eksperti Ievu Ilvesu un 13. Saeimas deputātu, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Andri Skridi. Rīgā sarakstu vadīs Saeimas deputāte Marija Golubeva, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda. Kurzemes saraksta līderi būs iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe un mediju pētnieks Ainārs Dimants. Zemgales saraksta galvgalī būs VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un Rīgas domes deputāte Anete Jēkabsone- Žogota, savukārt no Latgales saraksta ar pirmo numuru kandidēs apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce, bet starp līderiem redzēsim arī Daugavpils domes deputātu Jāni Lāčplēsi un Saeimas deputāti Janīnu Kursīti. Šodien prezentētajā “Droši kopā!” konceptā par prioritātēm izvirzītas nacionālā, ekonomiskā un sociālā drošība — jomas, kas ikdienā ietekmē katru no mums.

““Droši kopā!” ir mūsu vadmotīvs nākamajiem 4 gadiem, un tas nav tikai sauklis. Jau līdz šim esam pierādījuši, ka, strādājot visgrūtākajās nozarēs un saskaroties ar lielākajiem pēdējo gadu izaicinājumiem, nebaidāmies uzņemties atbildību un pieņemt sarežģītus lēmumus! Nākamajos četros gados darba būs vēl vairāk. Latvijai šai laikā vajadzīgi cilvēki, kuri ir darītāji! Esmu lepns, ka mums šāda komanda ir,” apvienības startu piesaka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs un Vidzemes saraksta līderis.

Šajā laikā, kad daudzi jūtas nedroši par rītdienu, par galveno prioritāti apvienība izvirza drošību. Tas uzsvērts arī “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā — visaptverošā valsts aizsardzībā vienlīdz svarīga ir ārējā un iekšējā drošība. Prioritātes – pretgaisa aizsardzība, valsts aizsardzības dienests, aizsardzības ražotnes un uzņēmumi Latvijā, efektīva civilā aizsardzība, krīzes vadības centrs valdībā, iekšējās drošības akadēmija, pretkorupcijas pasākumi un pienācīgi nodrošināti dienesti.

Nākotnes attīstības redzējumu iezīmē Rīgas saraksta līdere Marija Golubeva: “Mūsu prioritātes iezīmē mūsu programma, kuru šodien apstiprinām. Skaidrs, ka šodien galvenais ir Drošība. Bet tikpat nozīmīga mums, liberāļiem, ir Brīvība. Tāpēc – droša brīvība Latvijai.”

Svarīgu lomu 14. Saeimas priekšvēlēšanu programmā ieņem enerģētiskā drošība. Trijos gados uzbūvēsim 1000 megavatus vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas jaudas, kas aizstās gāzi un naftu.

“Šajā ziemā enerģētiskā un sociālā drošība būs cieši saistītas — mēs jau strādājam pie tā, lai ziemā visi būtu siltumā. Šādā situācijā esam nonākuši negaidīti, tāpēc svarīgi šajā straujajā laikā parūpēties par tiem, kuri ir vismazāk aizsargāti. To darīsim ar mājokļu pabalstiem un apkures cenu griestiem. Valstiski šo situāciju risināsim arī cīnoties ar cēloņiem ne tikai sekām — veicināsim strauju mājokļu siltināšanu, ievērojami paātrināsim vēja un saules enerģijas attīstību, kur paveikts jau liels darbs, izstrādājot jauno likumu,” Juris Pūce, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs, Latgales saraksta līderis.

Atjaunīgo energoresursu izmantošana no tuvākiem vai tālākiem nākotnes plāniem kļuvusi par realitāti, kas sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku.

Nākotnes iespējas akcentē Artūrs Toms Plešs, VARAM ministrs un Zemgales saraksta līderis: “Visā pasaulē gaidāmi vēl nebijuši pasākumi klimata pārmaiņu ierobežošanai, un arī mums ir arvien pārliecinošāk jāiet Zaļā kursa virzienā, lai sekmīgi pielāgotos mūsdienu izaicinājumiem, kas vienlaikus var kalpot par iespēju transformēt mūsu saimniekošanu un kļūt patiesi ilgtspējīgiem un pašpietiekamiem.”

Jaunpienācējs politikā būs Kristaps Eklons, Kurzemes saraksta līderis un jaunais Iekšlietu ministrs. Savā uzrunā viņš izcēla principus, kurus vēlas no dienesta VUGD pārnest uz valsts pārvaldi: “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā mūsu devīze ir “Viens par visiem, visi par vienu””. Tas paliek mans moto arī tagad, darbojoties demokrātijā un valsts pārvaldē.”

“Attīstībai/Par!” apņemas arī 14. Saeimā sargāt Satversmi, Eiropas vērtības un pilsoņu brīvības. Mēs esam liberāli demokrāti un pragmatiski ideālisti. Reformu spēks drošai valstij, solidārai sabiedrībai un straujai izaugsmei.

16 Jūn 2022

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem noteikts, ka vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarinās par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa.

“Ar grozījumiem plānots nodrošināt vienlīdzību starp tiem vecākiem, kuru bērni piedzimuši priekšlaikus, un vecākiem, kuru bērni piedzimst plānotajā laikā. Vecāki nezaudēs pabalstu par to laika periodu, par kuru bērns piedzimis agrāk,” uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Vienlaikus ar likumu precizēts paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats. Noteikts, ka par pamatu pabalsta piešķiršanai varēs kalpot arī darba devēja sniegtās ziņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu. Tas pats attieksies uz personu, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta, noteikta, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvāku sociāli apdrošināto persona aizsardzību, pauž likumprojekta autori.

Likums stāsies spēkā 1.augustā.

08 Jūn 2022

Šobrīd mūsu dzīves ir skāris neierasts un trauksmains posms, kad, cīnoties ar kovidstresa sekām, jau esam ierauti nākamajā krīzē – kaimiņvalsts agresora karadarbības seku novēršanā. Cīnāmies ar ārkārtīgi strauji augošām cenām, kas skar mūsu ikdienas pamatvajadzības, saskaramies ar deficītprecēm un aizvien pieaugošu nedrošību par rītdienu. Vissāpīgāk šīs izpausmes izjūt un izjutīs vismazāk aizsargātie Latvijas ļaudis – mūsu seniori.

Kā ārsts-kardiologs, ikdienā es saskaros ar pacientiem dažādās vecuma grupās. Diemžēl, nākas secināt, ka pat neapspriežot sociālos jautājumus un aktualitātes, pensijas vecuma cilvēkos sajūtu dziļu bezcerību. Jā, bet kā gan šajā dzīves skrējienā varētu justies seniors, kura vienīgais ienākumu avots ir pensija? Minimālais valsts nodrošinājums Latvijā ir 109 eiro mēnesī. Vidējā pensija – aptuveni 365 eiro mēnesī. Par šo pensiju cilvēkam ir jāsamaksā dzīvokļa rēķini, kas veido vismaz pusi no pensijas laikā, kad nav apkures sezona. Senioriem ir nepieciešami ikdienas medikamenti, ko liela daļa pacientu nemaz nevar atļauties, un tas samazina daudzu cilvēku dzīves ilgumu un kvalitāti. Jāiegādājas pārtika. Pensijas vecuma cilvēkiem ir vajadzīga pilnvērtīga un kvalitatīva pārtika, tomēr mēs visi labi zinām, ka tieši pensionāri ir spiesti taupīt uz pārtikas rēķina, lai samaksātu citus maksājumus. Lielākajai daļai šo cilvēku ir mazbērni, mazmazbērni, kuriem arī jāpietaupa naudiņa gardumiem, un nereti gan bērni, gan arī mazbērni daļēji dzīvo uz pensionāru rēķina.

Protams, ik pa laikam pensijas iespēju robežās tiek indeksētas. Tomēr tas notiek nesteidzīgi, birokrātiski gausi un novēloti. Taču šiem cilvēkiem, lai saņemtu savu dzīves gaitā nopelnīto papildus eiro pie pensijas, svarīga ir katra nedēļa, katra diena. Jau drīz – pēc dažiem mēnešiem sāksies apkures sezona un turpināsies pārtikas cenu kāpums, medikamentu sadārdzinājums, un daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs jādara izvēle – dzīvot savā dzīvoklī un nomaksāt maksājumus, vai paēst.

Ir pienācis laiks kārtējai pensiju indeksācijai. Uzskatu, ka nedrīkst kavēties ar indeksācijas termiņu. Tai ir jānotiek ne vēlāk kā 1. augustā. Esmu gandarīts, ka esam vairāki deputāti, kuri to apzinās, un aktīvi iestājas par to. Tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešams daudz lielāks parlamentāriešu atbalsts.

Valstij ir daudz dažādu negaidītu tēriņu, tomēr nav pieļaujams, ka mūsu valstī pensionāri nespēj nosegt komunālos maksājumus. Nav pieļaujams, ka mūsu pensionāri nevar atļauties iegādāties ēdienu. Tā nedrīkstētu būt, ka mūsu pensionāriem ir jāizvēlas starp medikamentiem un maizi.

Diemžēl mēs nevaram nodrošinātu pietiekami augstas pensijas, kas nosegtu visas mūsu valsts senioru vajadzības, bet mēs varam cīnīties, lai operatīvi un laikus nodrošinātu pensiju indeksāciju, un visu iespējamo pabalstu un atbalstu nodrošināšanu. Pensijas ir jāindeksē atbilstoši cenu sadārdzinājumam un cenu kāpuma intensitātei – laikus un adekvātā apmērā. Jo runa ir par cilvēkiem, kuri ir un būs pilnībā atkarīgi no valsts. Mums ir jāapzinās sava atbildība mūsu senioru priekšā un savlaicīgi jāpieņem lēmumi, kas kaut daļēji viņus pasargās no šoruden un šoziem gaidāmā cenu viļņa.

03 Maijs 2022

“Kardioloģiskās un onkoloģiskās slimības ir tās, kuras visbiežāk noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Agrīni diagnosticējot šīs slimības, ir iespējams izvairīties no nopietnām sekām, kā arī ietaupīt pacientu un valsts līdzekļus. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids,” otrdien, 3.maijā, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, rosinot stiprināt slimību profilakses pasākumus.

Komisija sēdē sprieda par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, un deputātus ar šogad paveikto un nākamā gada prioritātēm iepazīstināja Nacionālās veselības dienesta (NVD) pārstāvji.

Kā atzīmēja NVD, šogad kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas 10 jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, bet 17 – reto diagnožu ārstniecībai. Aprēķināts, ka 2023.gadā nepieciešami 99 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse iecerēta jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un kompensācijas paplašināšanai. Finansējums nepieciešams arī, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm, nosakot tā “griestus” 250 eiro apmērā gadā, informēja NVD pārstāvji. 

Deputāti pārsprieda arī medikamentu cenu mazināšanas iespējas, kā arī rosināja atbildīgās institūcijas apkopot datus par to, kuras sabiedrības grupas ekonomiski cieš visvairāk, iegādājoties ārstu izrakstītus medikamentus. 

Klātesošie uzsvēra arī nepieciešamību aktualizēt Vēža reģistru, lai sniegtu atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai. Atbildīgo institūciju pārstāvji apliecināja, ka reģistrs tiks ieviests līdz gada beigām. 

21 Apr 2022

Saeima 21. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, ar kuriem Ministru kabinetam deleģēts uzdevums noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, kā arī to uzstādīšanas prasības.

Ar likuma grozījumiem 2024. gadā tiks paplašināta pieeja automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu.

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (IZAUGSME) iepriekš skaidroja, ka likuma izmaiņas paredz nodrošināt to, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību.

"Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi," sacīja Skride.

Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izstrādātas vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par automatizētajiem ārējiem defibrilatoriem. Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno iekļaut defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā, teikts likumprojekta anotācijā.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem noteikts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzinis. Tas nepieciešams, lai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu. Tāpat Ministru kabinets noteiks informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.