fbpx

Pašlaik Latvijā varam atļauties īstenot Veselības ministrijas (VM) piedāvāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai, šādu viedokli pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).

Skride šorīt LTV “Rīta panorāmā” atzina, ka slimnīcās Covid-19 pacientu skaits joprojām ir liels, turklāt slimo daudzi mediķi, īpaši medmāsas un to palīgi, tomēr VM piedāvātais plāns esot izdiskutēts ar mediķu organizācijām un to varot atļauties īstenot.

Runājot par masku nēsāšana skolās, Skride, kurš ir arī praktizējošs mediķis, uzsvēra, ka maskas ir efektīvs aizsardzības līdzeklis un tās vajadzētu turpināt lietot, attiecīgi viņš domā, ka masku lietošanas prasība daudzviet tiks saglabāta arī no aprīļa.

Skride atzīmēja, ka pēdējie mediķu novērojumi liecinot, ka Covid-19 izraisošais vīruss būtiski ietekmē ne vien cilvēku plaušas, bet arī sirds veselību, tāpēc viņš mudināja cilvēkus joprojām vakcinēties.

Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta (MK) sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru 10. februārī konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.

Ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16. februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.

Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16. februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.

 

Kā otrais solis no 1. marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.

No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.

Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.

Līdz 1. aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15. februāra tiek pārcelts uz 1. aprīli.

Tāpat līdz 1. aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.

Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1. aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz dzīvības glābšanas ierīču – defibrilatoru uzstādīšanu sabiedriskajās vietās.

 

 

Kā norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, gadā tiek saņemti mazāk kā 1000 izsaukumi pie pacientiem, kuriem sabiedriskā vietā apstājusies sirdsdarbība un bijusi nepieciešamība veikt atdzīvināšanas pasākumus.

 

Plānots, ka sirds apstāšanās gadījumos, līdz ierodas NMPD brigāde, apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

 

NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka pašlaik dažādos dzīvībai bīstamos apstākļos NMPD sniedz palīdzības padomus pa telefonu. Attiecīgi arī līdzcilvēku sniegtā pirmā palīdzība pirms mediķu ierašanās sirdsdarbības apstāšanās gadījumos varētu būtisku atvieglot ārstu darbu.

 

Cipule norādīja, ka plānotas izmaiņas pirmās palīdzības sniegšanas apmācībās, saturā iekļaujot arī ārējo defibrilatoru izmantošanu. Pašlaik tādas esot pieejamas tikai paplašinātajā saturā.

Grozījumus iesnieguši gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan citi Saeimas deputāti: Andris Skride (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ilmārs Dūrītis (AP), Krista Baumane (AP), Viesturs Liepkalns (AP), Inese Voika (AP), Anda Čakša (JV), Vitālijs Orlovs (S), Normunds Žunna (JKP) un Edmunds Teirumnieks (NA).

 

Parlamentāriešu priekšlikums paredz noteikt, ka dzīvību apdraudošās situācijās sirds apstāšanās gadījumos līdz ierodas NMPD brigāde apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru (AĀD) cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

Ministru kabinetam būtu jānosaka gan publiskās vietas, kurās uzstādāmi AĀD, gan prasības to uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība. Valdība arī noteiktu AĀD lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apmācības apliecības izsniegšanas kārtību un tās termiņu.

Grozījumi likumā stātos spēkā 2024. gada 1. janvārī.

 

Piedāvāto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka AĀD ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. AĀD nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība, skaidro politiķi.

 

AĀD izmantošana ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti. "Katra minūte, kuras laikā netiek izmantots AĀD, ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10-12%," norāda deputāti.

 

Pēc NMPD rīcībā esošās informācijas, pašlaik Latvijā ir pieejami AĀD lielākajos veikalu tīklos (piem., Rimi, IKEA), lidostā "Rīga" un vēstniecībās. Jautājums par AĀD tīkla paplašināšanu un uzstādīšanu publiskās, sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, skolās, lielveikalos, dzelzceļa stacijā, lidostās un citās publiskās vietās, ir diskutēts arī ar neatliekamās medicīnas jomas asociācijām un Latvijas Ārstu biedrību, norāda parlamentārieši.

Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku atkal tiek plānots viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Veselības ministrijas ziņojums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka slimnīcu skaita samazināšana nav darba kārtībā.

Iecere par reformēšanu

Slimnīcu reforma bija viena no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) prioritātēm, un to bija plānots pabeigt 2020.gadā, taču pandēmija mainīja ieceres. Patlaban, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, atkal plānots pārskatīt slimnīcu līmeņus.

Ziņojumā, kurā analizēta esošā situācija, izteikti dažādi priekšlikumi, tostarp, piemēram, atteikties no otrā līmeņa slimnīcām, sadalot tās trešajā un pirmajā līmenī atbilstoši nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un stratēģiskajai nepieciešamībai.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Rīgā uz tās iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu apjoms. Lai tas būtu atbilstošs un būtu iespējams nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā Rīgas un Pierīgas teritorijā šāda tipa aprūpes gultu skaitam bija jābūt 360.

Ziņojumā minēts, ka nozares speciālisti piedāvā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilos neizdalīt atsevišķi hronisko pacientu aprūpes profilu, bet gan uzskata, ka to nepieciešams integrēt terapijas un aprūpes profilā.

Ziņojuma tapšanā iesaistītā darba grupa arī rosinot noteikt katram slimnīcu līmenim kritērijus terapijas profilam. Tāpat ziņojumā pausts, ka, izvērtējot esošo slimnīcu kapacitāti vai piesaistot jaunus pakalpojuma sniedzējus, būtu jāattīsta terapijas, tajā skaitā hronisko pacientu aprūpe Rīgas plānošanas teritorijā.

Katram slimnīcu līmenim esot nepieciešams noteikt, kādas specializācijas ārsti ir jānodrošina uzņemšanas nodaļā un slimnīcā, nodrošinot terapijas profilu.

Izmaiņas reģionālajās slimnīcās

Ziņojumā arī pausts, ka, iepriekš pārrunājot ar pašvaldībām slimnīcu spēju nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus un cilvēkresursus, no otrā līmeņa slimnīcām Alūksnes slimnīcai un Tukuma slimnīcai būtu jāpiedāvā trešā līmeņa slimnīcas statuss. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka Alūksnes slimnīca ir stratēģiski svarīgs objekts Aizsardzības ministrijai un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā austrumu robežā.

Savukārt Tukuma slimnīca ministrijas redzējumā ir svarīga Kurzemes reģiona piekrastes joslā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar to abām slimnīcām ziņojuma autoru ieskatā nepieciešams piedāvāt iespēju attīstīties un nodrošināt trešā līmeņa pakalpojumus.

Vienlaikus Preiļu slimnīcu un Krāslavas slimnīcu plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, jo 2020.gadā, vērtējot slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam līmenim, esot secināts, ka slimnīcas nenodrošina ķirurģiju visu diennakti, līdz ar to sniegto pakalpojumu apjoms atbilst pirmā līmeņa slimnīcām.

Skride: Skaitu neplāno samazināt

“Šobrīd nav darba kārtībā slimnīcu skaita samazināšana,” sacīja Skride.

Viņš norādīja, ka pašlaik plāno stiprināt primāro aprūpi: “Ģimenes ārstu prakšu, viņu palīgu, komandas stiprināšana, jo tas sākumpunkts visam ir primārā veselība.”

To esot iecerēts apspriest Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.

2019. gadā, pārskatot datus, Veselības ministrija pieļāva vairāku slimnīcu līmeņa pazemināšanu, jo dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.

Tomēr pandēmijas laikā 2021. gadā valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.


"Šie grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem, kas tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi," iepriekš akcentēja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.

Ministru kabinetam būs jānoteic prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.

Uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem par pārkāpumu, kas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve. Uz sociāla uzņēmuma statusu nevarēs pretendēti arī tie uzņēmumi, kas sodīti par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

Plānots, ka uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt arī tādi uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem plānots noteikt arī iespēju, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums Labklājības ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.


Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Tieslietu ministrija gatavo jaunus grozījumus krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība. Ministrija Saeimas deputātiem solījusi drīzumā tos iesniegt apstiprināšanai parlamentā, taču pagaidām detaļas par ieceri ministrija sīkāk neskaidro.

Nepatiesa informācija par Covid-19 un vakcīnām ir drauds sabiedrības veselībai, uzskata Saeimas deputāts un ārsts, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš norāda, ka īpaši strauji meli izplatās sociālajos tīklos, tādā veidā ietekmējot sabiedrības viedokli.

"Mēs zinām – ja kāda ziņa, kura ir nepatiesa, piemēram, vedina nevakcinēties vai nelietot maskas, vai neievērot drošības noteikumus, ja to pavairo vairāki simti tūkstošu cilvēku, šī epidemioloģiskā drošība mums strauji krītas. Faktiski cilvēki no šādām ziņām īstenībā mirst," viņš sacīja.

Skride rosināja epidemioloģiskās drošības likumā noteikt, ka par nepatiesas informācijas paušanu un izplatīšanu, kas var radīt risku cilvēku veselībai un negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju valstī, jāpiespriež administratīvais sods. Tomēr diskusijā Saeimā deputātu atrunāja Tieslietu ministrija.

Ministrijas pārstāvji komisijā skaidroja, ka administratīvajā procesā viltus ziņu izplatīšanu būtu gandrīz neiespējami pierādīt, turklāt ministrija šobrīd gatavo jaunus grozījumus Krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība. Iespējas esot divas - vai nu viltus ziņām izveidot jaunu pantu, vai papildināt huligānisma pantu. 

Tieslietu ministrijas pārstāvji deputātiem solīja jau drīzumā grozījumus Saeimā iesniegt kā priekšlikumus uz otro lasījumu. 

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, slimības pabalstu piešķirs jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz pieņemtie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

“Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug, un vakcinācija ir viens no galvenajiem rīkiem cīņā ar pandēmiju.

Svarīgi ievērot epidemiologu norādījumus un atjaunot jau iepriekš spēkā esošos nosacījumus, taču šoreiz nodrošinot atbalstu tām personām, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts vai atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride.

Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A.

Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz grozījumi.

Līdz šim visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo elpceļu infekciju, par pirmajām 10 darbnespējas dienām tika izsniegta darbnespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs un, sākot ar 11.darbnespējas dienu, tika izsniegta darbnespējas lapa B, par kuru tiek izmaksāts slimības pabalsts.

Ar grozījumiem paredzēts, ka turpmāk noteiktajā laika periodā šāda kārtība attieksies uz personām, kurām nebūs sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras nebūs saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid–19.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, kurām piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas laikā no šī gada 11.oktobra un kuras ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, varēs pieprasīt vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu.

To varēs izmaksāt par periodu no 11.oktobra līdz dienai, kad persona sāks gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 15.novembrim. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājumu izmaksās iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksās, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Tāpat ar grozījumiem personām ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju atjaunots slimības palīdzības pabalsts.

To varēs pieprasīt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem.

Pabalstu varēs pieprasīt 10 darba dienu laikā no dienas, kad karantīnas dēļ slēgta pirmsskolas izglītības grupa vai iestāde vai uzsākta mācību procesa organizēšana attālināti, vai no dienas, kad dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumi vairs nav pieejami, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31.janvārim.

“Pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām,” šāds ir iniciatīvu platformā “manabalss.lv” jau nepieciešamās 10 000 balsis savākušās iniciatīvas apraksts. Tā paredz par ārstniecību pašiem maksāt tiem Covid-19 pacientiem, kuri no potes atteikušies. Tikmēr veselības ētikas eksperti, Saeimas un atbildīgās Veselības ministrijas (VM) pārstāvji jau tagad ir pret šādu ierosinājumu.  

Iniciatīva ar nosaukumu “Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem” aizvadītās nedēļas nogalē savāca nepieciešamos 10 000 parakstus vietnē “manabalss.lv”. Iniciatīva aicina noteikt, ka personas, kuras nav vēlējušas vakcinēties pret Covid-19, bet ar to saslims, ārstēšanas izdevumus segtu pašas. Lielais atbalsts iniciatīvai nosaka, ka nu tā būs jāskata Saeimā. Visticamāk, caur ētikas komisiju šī iniciatīva nonāktu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā – tā uzskata komisijas vadītājs, deputāts un ārsts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) Viņš gan uzskata, ka Saeimā iniciatīva nepieciešamo atbalstu negūs.

“Ir labi, ka ir šāda diskusija, bet ir skaidrs arī tas, ka mēs īsti nevaram liegt saņemt veselības aprūpi nevienam. To nosaka arī Satversme. Un te mēs līdzīgi varētu arī, piemēram, teikt, ka tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu ir smēķējuši un sabeiguši savu veselību, tad viņiem ir infarkts, tad liksim arī viņiem maksāt par to. Tāpēc es personīgi izprotu šos cilvēkus. Bet droši vien, ka šādu iniciatīvu… Tā tiks diskutēta, bet atbalsta, visticamāk, nebūs,” norādīja Skride.

Arī VM, uz kuru visvairāk attiektos izmaiņas, ja iniciatīvu pieņemtu Saeimā, pārstāvis Oskars Šneiders neredz iemeslu ministrijai atbalstīt šo iniciatīvu. Šneiders skaidroja – bez tam Covid-19 ir bīstama infekcijas slimība, kuru neārstējot iespējami ātri, pastāv risks apdraudēt ne tikai savu dzīvību un veselību, bet arī citu cilvēku dzīvību un veselību.

Lai arī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau savākusi nepieciešamos 10 000 parakstus, tomēr tā vēl kādu mirkli vāks papildu parakstus, pirms tiks iesniegta Saeimā. Tā ir ierasta prakse, lai izvairītos no tā, ka, izvērtējot parakstus un atsevišķus anulējot, tāpat tiktu saglabāts 10 000 parakstu slieksnis.