fbpx

Saistībā ar mediķu trūkumu, kas šonedēļ īpaši izgaismojies Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP!) nākamnedēļ sasaucis Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdi.

Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Skride, notiekošais Daugavpils slimnīcā raisa bažas, ka līdzīga situācija ir arī citviet un "ir akūti jārisina mediķu trūkums".

"Veselības jomai 2020. gada budžetā jābūt prioritātei," tvītā par Saeimas komisijas ārkārtas sēdes sasaukšanu piebilst Skride.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā "Facebook" informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Daugavpilī apturēta plānveida operāciju veikšana

"Ar nožēlu gribu Jūs informēt, ka ar šodienu biju spiests apturēt plānveida operāciju veikšanu līdz pat 1. septembrim. Mums izveidojusies šausmīgi kritiska situācija ar anesteziologu, reanimatologu noslodzes nodrošināšanu," norāda Semjonovs.

Viņš skaidro, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti "izkrituši" divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz desmit operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji desmit līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

Viņš norāda, ka 1. augustā bija izveidojusies situācija, kad visi speciālisti atradās operāciju zālē un viņam bijis "jāizvēlas starp sarežģīto ķeizargriezienu, mākslīgas plaušu ventilācijas nodrošināšanu akūtajam pacientam un cita pacienta intubāciju". Medicīnisko palīdzību kvalitatīvi izdevies nodrošināt visos trijos gadījumos un neviens no pacientiem nav cietis, pauda slimnīcas valdes loceklis.

Reizē viņš akcentē, ka "tas viss bija iespējams tikai pateicoties mūsu izcilo, pieredzējušo speciālistu pašatdevei", lai gan situācija varējusi būt "pavisam citādāka". Semjonovs uzsver, ka nav tiesīgs apdraudēt cilvēku dzīvības, kā arī ļaut fiziski un emocionāli izdegt saviem kolēģiem.

"Līdz ar to ar šo dienu visas plānveida operācijas, kuras ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas ir iespējams atlikt, būs atliktas, kamēr nebūs atrisināta problēma ar cilvēkresursu nodrošināšanu," norāda slimnīcas vadības pārstāvis.

Pašlaik tiks veiktas tikai prioritārās operācijas - neatliekamos un akūtos gadījumos, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko slimību gadījumos un endoprotezēšanas operācijas, skaidro Semjonovs. Viņš norāda, ka līdz 1.septembrim plānots izdarīt visu iespējamo, lai piesaistītu papildus speciālistus un atrisinātu iepriekš minēto cilvēkresursu trūkumu.

Vairāk:https://www.apollo.lv/6747439/nakamnedel-sasaukta-saeimas-komisijas-arkartas-sede-mediku-trukuma-del 

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas deputāti šodien iztaujāja par bezdarbnieku apmācību programmām atbildīgo iestāžu pārstāvjus. 


"Lai arī bezdarba līmenis valstī samazinās, joprojām ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri ilgstoši nespēj vai arī nevēlas atrast darbu. Šis ir viens no lielākajiem nodarbinātības dienesta izaicinājumiem – motivēt darbam tos, kuri vēlas pārtikt no pabalstiem. Šādi klientiem prasa individuālu pieeju un ievērojamu finanšu ieguldījumu, jo daudziem uz nodarbinātību ir ejams ilgs ceļš. Svarīgi nodrošināt un kontrolēt, lai bezdarbnieki nesaņem nevajadzīgus pakalpojumus, jo mērķis ir viens – palīdzēt, lai ļaudis paši varētu nopelnīt iztikai," atzīst Skride.

Kā uzsvēra deputāti, uzraugošajām iestādēm ir rūpīgi jākontrolē to pakalpojumu kvalitāte, kurus bezdarbniekiem par valsts naudu sniedz izglītības iestādes.

Nav reti gadījumi, kad kursu apmeklētāji nav apmierināti un uzsver, ka apmācības ir vairāk formālas un lielu pienesumu darba atrašanai nedod. Par šādiem gadījumiem būtu jāziņo arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura sūdzības ņem vērā, turpmāk izvēloties apmācību īstenotājus.    

Ilgstošais bezdarbnieks bieži iet roku rokā ar pirmspensijas vecumu, veselības problēmām, atkarībām, kā arī vājām valsts valodas zināšanām, deputātiem uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāvji. Deputāti rosināja vērtēt, vai tieši valodas apmācībai nebūtu jāatvēl vairāk līdzekļu, jo patlaban to nodrošina ap 1800 bezdarbniekiem.

Kā iespējumu problēmjomu deputāti minēja subsidētās nodarbinātības projektus, jo atsevišķi darba devēji tos izmanto darbaspēju izmaksu samazināšanai bez ieinteresētības paturēt darbinieku pēc subsidētās darbavietas termiņa beigām. Pastāv arī bažas, ka subsidētās nodarbinātības iespēja samazina mērķa grupas izredzes “normālajā” darba tirgū.

Komisija vienojās aicināt arī Valsts kontroli izvērtēt, cik racionāli tiek izmantoti dažādiem kursiem un apmācībām atvēlētie līdzekļi, un cik lietderīgas ir šīs programmas.   

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojās aicināt Veselības ministriju (VM) izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību, pēc slēgtas 18.06.2019. sēdes žurnālistiem sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Andris Skride :"Šis lēmums saistīts ar slimnīcas darba organizāciju, proti, pacienti, kuriem palīdzība bijusi nepieciešama akūti, bijuši spiesti gaidīt plānveida operāciju rindā".

Skride norādīja, ka viņa kompetencē nav noteikt, vai būtu jāatstādina valde vai tās priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, jo valdes darbību jāizvērtē, kā arī lēmumus jāpieņem atbildīgajai ministrijai.

Vairāk: https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-komisija-aicina-vm-izvertet-stradina-slimnicas-valdes-darbibu-14221593 

Priekšlikumu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, paredzot ieviest nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, iesniedza Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP).

Lielākā daļa no cukuriem tiek uzņemti maskētā veidā, uzturā lietojot saldinātos dzērienus. Saldinātajos dzērienos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs un strauji paaugstina cukura līmeni, ietekmē insulīna svārstības un citus cukura vielmaiņas procesus.

Ir pierādīts, ka saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar tādu slimību veidošanās risku kā 2. tipa cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, hipertensija, aptaukošanās, zobu kariess u.c. 2019. gadā Amerikas Kardiologu asociācija prezentēja datus par saldināto dzērienu patēriņa saistību ar priekšlaicīgās nāves risku, secinot, ka katra saldināto dzērienu porcija palielina priekšlaicīgās nāves risku vismaz par 5%.

Paredzēts, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem būs 7,4 eiro, ar cukura sarunu no pieciem līdz astoņiem gramiem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem - 30 eiro. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.jūlijā.

Andris Skride, partijas PartijaIzaugsme priekšsēdētājs, Attīstībai / Par frakcijas deputāts, arī ārsts Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja, ka primāri ir jāsāk izstrādāt plāns mediķu algu palielināšanai, nevis "jāgatavo kaut kādas prezentācijas".

"Bieži vien tās sēdes beidzas ar parunāšanu „lalala”, bet šoreiz mēs lūgsim konkrētu risinājumu. Saeima kā atbildīgā institūcija vērsīsies pie ministrijas un liks šo problēmu atrisināt. Ja nē, tad mēs, caurskatot jaunā gada budžetu, paši meklēsim tam līdzekļus. Un nepieņemsim tādu, kādu piedāvās Veselības ministrija."

Vairāk: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pacientu-cinu-ar-vezi-kave-katastrofals-medmasu-trukums.a319820/

Foto: Saeima

Atbildība par notikušo bērnam, kurš gadiem ilgi tika atstāts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jāuzņemas visiem iesaistītajiem, šodien pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes par šo gadījumu sacīja tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Politiķis sēdē guva pārliecību, ka bērns psihoneiroloģiskajā slimnīcā tika ievietots nepamatoti - par to liecinot gan nesakārtota medicīniskā dokumentācija, gan reālas diagnozes trūkums. "Atklāti sakot tas atgādināja tādu Stīga Larsona mums labi zināmu romānu, kuru lasot mēs droši vien nevarētu iedomāties, ka tas var notikt arī dzīvē. Bet tas ir noticis tepat pie mums Latvijā," pauda Skride.

Viņš uzsvēra, ka notikušajā atbildīgs ir katrs iesaistītais cilvēks, un būtu jābeidz vainas novelšana no vienas puses uz citu.

Skride sacīja, ka šodien sēdē nekādi lēmumi netika pieņemti, tomēr deputāti sekos līdzi notikumu attīstībai. Politiķis norādīja - ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas likumos, komisija noteikti tās iniciēs.

Tomēr tagad, kā norādīja Skride, galvenais uzdevums - valstī nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Skride norādīja, ka ir nepieļaujama situācija, kurā bērnu ar uzvedības traucējumiem ievieto psihoneiroloģiskā slimnīca tikai tāpēc, lai "kāds no viņiem tiktu vaļā vai viņus nomierinātu, bet neārstētu".

 

Uz jautājumu, vai Skride sēdē guvis pārliecību, ka šādi gadījumu vairs neatkārtosies, viņš sacīja, ka patlaban tiek darīts viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos, tomēr atzina, ka neizslēdz šādu gadījumu atkārtošanos. Tomēr patlaban maksimāli tiekot iesaistītas visas institūcijas, lai šādi gadījumi netiktu pieļauti, piebilda Skride.

Vairāk: https://www.tvnet.lv/6678242/skride-atbildiba-par-ilgstosi-psihoneirologiskaja-slimnica-aizmirsta-berna-ciesanam-jauznemas-visiem-iesaistitajiem 

 

Veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jābūt tādam, lai visi iedzīvotāji – neatkarīgi no nodokļu nomaksas – varētu saņemt tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, otrdien, 30.aprīlī, pārrunājot situāciju veselības aprūpes finansēšanas jomā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu Tamāšu Evetovitu (Tamas Evetovits). 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz caurlūkoja grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Komisijas deputāti lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu.

🗣“Ar šo likumprojektu mēs veicinām sociālo dialogu un rosinām noslēgt koplīgumus. Tas ir solis pārējo Eiropas valstu virzienā. Sakārtojot atalgojuma sistēmu, sagaidāms valsts budžeta ienākumu pieaugums, un šos līdzekļus būs iespējams novirzīt kritiski zemā veselības un labklājības sistēmas finansējuma paaugstināšanai,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Plānots, ka Saeima otrreizējā caurlūkošanā likuma grozījumus skatīs 21.martā.