fbpx

Partiju apvienības “Attīstībai/Par!” (AP!) Saeimas frakciju vadīs Marija Golubeva, un frakcijas priekšsēdētājas biedra amata pienākumus pildīs Andris Skride, tā 11. janvārī frakcijas sēdē vienbalsīgi lēma AP! deputāti.

 

Līdz šim AP! Saeimas frakcijas vadītājs bija Daniels Pavļuts, viņa biedrs - Artūrs Toms Plešs, kuri abi ir kļuvuši par ministriem un nolikuši savus deputātu mandātus.

 

AP! frakcijas vadītājas biedrs Andris Skride: “Es centīšos veicināt visu deputātu aktīvu, solidāru, koleģiālu līdzdalību frakcijas darbā.”

 

Marija Golubeva ir Saeimas sekretāra biedre, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Pieprasījumu komisijas un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas deputāte. Viņa ir Kustības “Par!” Domes priekšsēdētāja.

 

 

Andris Skride vada Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, un ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāts. Viņš ir partijas “Izaugsme” vadītājs.

Šodien (2020.11.05) Saiemas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride nosūtījis vēstuli Ministru kabinetam un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kurā uzsvēru, ka neatbalstu noslodzes palielināšanu sociālajiem darbiniekiem.

Kā klāsta A.Skride: "Manis vadītā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija neatbalsta Labklājības ministrijas iesniegtās izmaiņas, kas paredzētu sociālajiem darbiniekiem faktiski jaunu funkciju, proti, veikt kontroli par to, vai pašnodarbinātās personas, autoratlīdzības saņēmēja vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja deklarētie ikmēneša ieņēmumi atbilst personas faktiskajiem ienākumiem.

Situācijā, kad sociālajiem darbiniekiem jau tā ir liela noslodze, mēs nevaram atbalstīt priekšlikumu, kas ietver sociālo darbinieku esošās slodzes palielināšanu, pētot personu kvalificēšanos minimālajām obligātajām iemaksām.

Priekšlikums nav pieteikami izdiskutēts ar sociālajiem partneriem, kā arī pašvaldībām un profesionālajām organizācijām. Nav apspriesta ne papildus finansējuma piesaiste šādas funkcijas veikšanai, ne iespējama sadarbība vai citu valsts institūciju iesaiste."

 

Pēc saskaitītajām balsīm visos vēlēšanu iecirkņos, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās Attīstībai/Par! un PROGRESĪVIE kopsaraksts ir guvis vislielāko vēlētāju atbalstu. Savukārt mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis ir saņēmis nepārprotamu mandātu ieviest pārmaiņas Rīgā kā visatbalstītākais deputātu kandidāts šajās vēlēšanās.

 

Nākamā gada valsts budžetā jābūt divām prioritātēm – medicīnai un sociālajai aizsardzībai, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"). 
Jo mazāk mēs tērējam veselības nozarei, jo vairāk cieš medicīnas personāls un pacienti,

Oktobra mēnesī trīs “Izaugsmes” pārstāvji — Juris Žilko, Rinalds Brālis un Rita Turkina — piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Briseli, kur guva ieskatu Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes darbā.

Latvijas delegācijas pārstāvjus sagaidīja apvienības Attīstībai / Par pārstāvji Pēteris Viņķelis un Kārlis Ralfs Lapiņš, lai nesteidzīgi izrādītu parlamenta ēku kompleksu, tostarp, sniegtu iespēju redzēt plenārsēžu zāles, deputātu darba kabinetus un konferenču zāles.

Notika arī atsevišķa tikšanās ar Eiropas Parlamenta komunikācijas direktorāta pārstāvi, kas sniedza uzskatāmu ieskatu par parlamenta darbību.

Noslēdzot vizīti, interesentiem bija iespēja piedalīties publiskās diskusijās un klātienē vērot deputātu darbu, kā arī neformālas tikšanās laikā aprunāties ar “Attīstībai/Par!” Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu.

Brauciens tika finansēts no Eiropas Parlamenta budžeta IV sadaļas “Saziņa ar vēlētājiem un informēšana par Parlamenta darbu”.

Sociālo un darba lietu komisija rudens sesijā plāno strādāt pie paliatīvās aprūpes sistēmas attīstības, ārstniecības iestāžu pārvaldības uzlabošanas, problēmu risināšanas onkoloģija, veselības profilakses pasākumiem, kā arī virknes citu jautājumu, šodien žurnālistus informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Tiek saskatītas problēmas vairākās jomās

Kā uzsvēra komisijas vadītājs, valstī ir vērojamas problēmas ar pakalpojumiem, kur nepieciešama starpdisciplināra sadarbība. Viens no piemēriem ir paliatīvā aprūpe, kas valstī faktiski gandrīz nav pieejama, un tur ir gan medicīniskais, gan sociālais aspekts. Līdzīgi ar rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai palīdzētu pacientiem pēc traumas vai slimības atgūt darba spējas. Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai būs jāsadarbojas daudz ciešāk, lai attīstītu kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, norāda A.Skride.  

Veselības jomā būtiski turpināt iniciatīvas veselības profilaksei un veselībai kaitīgo preču pieejamības ierobežošanai. Šeit komisija iestāsies gan par nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, gan akcīzes paaugstināšanu e-cigaretēm un citiem smēķēšanas produktiem, kuriem nodokļa likme patlaban ir zemāka nekā parastajām cigaretēm, uzsver A.Skride. 

Mediķu algu paaugstināšana

Runājot par mediķu algu paaugstināšanu, komisijas vadītājs atzīst, ka būtiski ne tikai piesaistīt papildu naudu, bet arī lūkoties, cik efektīvi tiek izlietoti esoši resursi. Piemēram, mēs redzam gadījumus, ka pacienti ar sarežģītām diagnozēm sākotnēji tiek ārstēti rajonu slimnīcās, lai gan viņiem uzreiz būtu jāsaņem universitātes līmeņa slimnīcas pakalpojums. Šādā situācijā valsts maksā divreiz, norāda A.Skride. Tāpat būtu jāpārskata prakse, ka atsevišķam ārstniecības personām piemaksas ir lielākas par pamatalgu, kā arī jāvērtē administratīvās izmaksas, kuras ārstniecības iestādēs ir salīdzinoši augstas.

Deputātu uzmanības lokā būs arī onkoloģijas jautājumi, jo “patlaban, ejot par zaļo koridoru, atduramies pret sarkanām durvīm”, pauž komisijas vadītājs, akcentējot personāla un īpaši kritisku māsu trūkumu šajā nozarē. “Mums neapšaubāmi ir lielas pieejamības problēmas, ja aptuvini 10 tūkstoši māsu nestrādā savā profesijā.”

Turpināsies darbs arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām

Komisija iecerējusi strādāt arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām. Viena no tām būs “pēdējās gribas” regulējums, kas personai paredzētu tiesības savlaicīgi e-veselības sistēmā paaust savu gribu nostāju situācijai, vai pie nepārstājamas diagnozes kritiskā stāvoklī viņai būtu veicami reanimācijas pasākumi. Tāpat plānotas izmaiņas mediķu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībā.