fbpx

Ķekavā pagājušajā nedēļā notikušajā darba biržā piedalījušies vairāk nekā 40 bēgļu no Ukrainas, informē pašvaldībā.

Tās bija personas darbspējīgā vecumā, kuras uzreiz varēja tikties ar uzņēmējiem, lai noskaidrotu sev interesējošos jautājumus par pieejamajām vakancēm, darba nosacījumiem un iespējām sākt darba gaitas.

Lai viestu skaidrību par valsts atbalsta iespējām gan Ukrainas civiliedzīvotājiem, stājoties darba tiesiskajās attiecībās, gan uzņēmējiem, pieņemot darbā šos cilvēkus, pieaicināti arī Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvji.

Pasākumā piedalījās arī Ķekavas novada Sociālā dienesta un Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes pārstāvji, kas atbildēja uz neskaidrajiem jautājumiem par valsts un pašvaldības atbalstu, iespējām saņemt pabalstus, par novada piedāvātajām izglītības un interešu izglītības iespējām, kā arī informēja par aktuālajām vakancēm pašvaldības izglītības un sociālā atbalsta iestādēs.

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes loceklis Juris Žilko uzsvēra, ka pašvaldība ir spērusi vēl vienu praktisku soli, lai mazinātu iespējamo sociālo spriedzi un Ukrainas iedzīvotāji varētu nostāties paši uz savām kājām.

Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka Ķekavas novadā reģistrēti izmitināti 256 bēgļi no Ukrainas.

“Attīstībai/Par!”/”PROGRESĪVIE” (AP!/PRO) Rīgas domes vēlēšanās apvieno četras partijas, pilsētas apkaimju un sabiedriskos aktīvistus, kā arī bezpartejiskus profesionāļus. AP!/PRO saraksts pārstāv jauno, moderno, atvērto, eiropeisko Rīgu visā tās dažādībā. Sarakstā ir vismaz 11 kandidātu no Rīgas apkaimju biedrībām, tai skaitā šo biedrību vadītāji, un lielākā daļa kandidātu ir pilsoniski aktīvi arī citās

Partijas valdes loceklis un Ķekavas novada domes deputāts Juris Žilko, šī gada 28. augustā apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkoto diskusiju “Kāda ir nākotnes pašvaldība?” un diskusiju daļā izteica savus priekšlikumus un vērtējumu saistībā ar gaidāmo ATR (Administratīvi teritoriālo reformu).

Lūk viņa teiktais pēc diskusijas:

Pēc ekspertu sniegtajām pētījumu prezentācijām secināju, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un vēlama. Viennozīmīgi atbalstu to!

Manā skatījumā, lai reforma sasniegtu tās mērķi, ir nepieciešams izpildīt vairākus priekšnosacījumus:

  1. Jaunajā pašvaldību likumā jābūt iestrādātam mehānismam, kā konkrētas teritoriālās vienības var saņemt atpakaļ to iedzīvotāju ģenerēto IIN un NĪN, ko pašvaldībai sniedz deklarētie iedzīvotāji;
  2. Pašvaldības finansēšanas modelēšanā jāparedz princips, ka svarīga ir ne tikai iedzīvotāja deklarētā adrese, bet arī faktiskās darbavietas ģeogrāfiskais novietojums;
  3. Jaunajā pašvaldību likumā jāparedz ka deputāta amatu nevar savienot ar pašvaldības iestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu;
  4. Likumdošanā jāapredz mehānisms iedzīvotāju līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kā viens no veidiem ir līdzdalības budžeta ieviešana vai lokālie referendumi.

Atbalstu mazāku deputātu skaitu topošajās pašvaldības un jāpiekrit, ka tas, ne tikai ietaupīs valsts līdzekļus, bet no teorētiskā un praktiskā viedokļa ļaus arī vieglāk pieņemt lēmumus.

No vienas puses, divas reizes vairāk datu negarantē, ka mēs pieņemsim divas reizes labākus lēmumus. Taču, no otras puses, mēs arī nedrīkstam pieņemt un paļauties uz lēmumiem, kas nav datos balstīti.

Diskusijas rezultātā ieskicējās un nav noslēpums, ka līdzšinējā prakse neļauj mums objektīvi salīdzināt Latvijas pašvaldību izdevumus savā starpā. Taču, balstoties uz pētnieku sniegto informāciju, mēs ejam soli uz priekšu, lai nākotnē šie pašvaldību savstarpējie dati būtu savā starpā salīdzināmi.

Paldies par vērtīgo pasākumu un iespēju iepazīties ar analītiski izstrādātajiem pētījumiem!

Diskusijas ieraksts šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/videoarh…
Ekspertu pētījumu prezentācijas šeit: http://www.varam.gov.lv/…/administrativi_teritoriala_refo…/…

Search