fbpx

“Kardioloģiskās un onkoloģiskās slimības ir tās, kuras visbiežāk noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Agrīni diagnosticējot šīs slimības, ir iespējams izvairīties no nopietnām sekām, kā arī ietaupīt pacientu un valsts līdzekļus. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids,” otrdien, 3.maijā, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, rosinot stiprināt slimību profilakses pasākumus.

 

Komisija sēdē sprieda par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, un deputātus ar šogad paveikto un nākamā gada prioritātēm iepazīstināja Nacionālās veselības dienesta (NVD) pārstāvji.

 

Kā atzīmēja NVD, šogad kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas 10 jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, bet 17 – reto diagnožu ārstniecībai. Aprēķināts, ka 2023.gadā nepieciešami 99 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse iecerēta jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un kompensācijas paplašināšanai. Finansējums nepieciešams arī, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm, nosakot tā “griestus” 250 eiro apmērā gadā, informēja NVD pārstāvji. 

 

Deputāti pārsprieda arī medikamentu cenu mazināšanas iespējas, kā arī rosināja atbildīgās institūcijas apkopot datus par to, kuras sabiedrības grupas ekonomiski cieš visvairāk, iegādājoties ārstu izrakstītus medikamentus. 

 

Klātesošie uzsvēra arī nepieciešamību aktualizēt Vēža reģistru, lai sniegtu atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai. Atbildīgo institūciju pārstāvji apliecināja, ka reģistrs tiks ieviests līdz gada beigām. 

 

Saeima 21. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, ar kuriem Ministru kabinetam deleģēts uzdevums noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, kā arī to uzstādīšanas prasības.

 

Ar likuma grozījumiem 2024. gadā tiks paplašināta pieeja automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu.

 

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (IZAUGSME) iepriekš skaidroja, ka likuma izmaiņas paredz nodrošināt to, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību.

 

"Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi," sacīja Skride.

 

Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.

 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.

 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izstrādātas vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par automatizētajiem ārējiem defibrilatoriem. Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno iekļaut defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā, teikts likumprojekta anotācijā.

 

Vienlaikus ar likuma grozījumiem noteikts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzinis. Tas nepieciešams, lai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu. Tāpat Ministru kabinets noteiks informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.

 

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

 

Lai izvairītos no potenciāla nākotnes sloga sabiedrībai un sociālajai sistēmai, pašvaldībām, uzņēmumiem
un sabiedrībai kopumā ir maksimāli efektīvi jāizmanto laiks (90 dienas), kurā tiek nodrošināts valsts atbalsts
Ukrainas bēgļiem. Šajā laikā jāpanāk, ka šie cilvēki atrod darbu, iekārtojas skolās un bērnudārzos, ļaujot
nostāties pašiem uz savām kājām, lai mazinātu potenciālo sociālo spriedzi ilgtermiņā, intervijā "900 sekundēm"
sacīja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes loceklis Juris Žilko.

Kā min J. Žilko,  Ķekavas novads ir uzņēmis ap 223 Ukrainas kara bēgļu, no kuriem aptuveni puse ir bērni un
jaunieši.Bēgļi pamatā apmetas vietējo iedzīvotāju privātmājās, neliela daļa kopējās viesnīcas telpās un neliela daļa –
Mercendarbes muižā. Pamatā informāciju par bēgļiem, kuriem ir vajadzīga vieta, kur palikt, tiek saņemta no Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vai Rīgas centra. Ķekavas novadā ir izveidota mobila operatīvās
reaģēšanas grupa, no kuras bēgļi no Ukrainas saņem palīdzību pirmajā palīdzības sniegšanas posmā.

Puse no atbraukušajiem ir bērni un jaunieši līdz 20 gadu vecumam. Pārsvarā ģimenes profils ir māte ar diviem
bērniem, viņš sacīja.

Komentējot atbraukušo resursus, Žilko atklāj – situācija ir skaudra. Ir ģimenes, kurām ir izdevies, īpaši pirmajās
kara dienās, atbēgt no Ukrainas ar automašīnu, taču tādu ir retums. Lielākā daļa ir tādu, kam nav nekā vai ir ļoti
maz.Mēdz būt arī situācijas, kad jāveic papildus darbs ar identitātes pierādīšanu, piemēram, sieviete iepriekš
nodevusi pasi Ukrainā atjaunošanai, bet jaunu nav paspējusi saņemt.

Līdz šim palīdzības sniegšanai ar darba vietu nodrošinājumu ir atsaukušies 20 uzņēmēji, piedāvājot tuvu 100
vakancēm. Ir nepieciešami dažādi strādājošie, sākot no vienkāršu darbu darītājiem līdz augsti kvalificētiem
speciālistiem. Tiek strādāts pie tā, lai tie cilvēki, kuriem nav kur atgriezties, spētu Latvijā iedzīvoties un no
pabalsta saņemšanas pārvirzītos uz darba algas pelnīšanu.

Patlaban par katru uzņemto Ukrainas kara bēgli Ķekavas novada iedzīvotājiem pienākas 12,24 eiro dienā pabalsts,
ko turpinās izmaksāt 90 dienas kopš brīža, kad bēglis ir uzņemts mājsaimniecībā. Tāpat plānots pašiem Ukrainas
bēgļiem ir piešķirt ēdināšanas pabalstu.

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju
starpniecību bijusi nepieciešama 5098 personām, 6359 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās
dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlitu ministrijas informācija.

Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem
vai paziņām. Sižetu var noskatīties šeit. 
 

 

Vēl pašreizējā 13. Saeimas sasaukuma laikā nepieciešams noteikt ierobežojumus nikotīnu saturošajiem jaunajiem produktiem, lai mazinātu to izmantošanu jauniešu vidū, pauž par veselības jomu atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride.

Pie attiecīgām izmaiņām Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā strādā Sabiedrības veselības apakškomisijā. Skride sagaida, ka šie grozījumi, kuru skatīšana apakškomisijā ir mazliet aizkavējusies, nonāks skatīšanā komisijā, vēlākais, aprīlī.

 

Politiķis uzsvēra, ka veipiem un citiem nikotīnu saturošajiem jaunajiem produktiem nepieciešams noteikt tādus pašu ierobežojumus kā cigaretēm. Jānosaka reklāmas ierobežojumi, tāpat šiem produktiem veikalos un benzīntankos ir jābūt paslēptiem, nevis, kā tas ir pašlaik, kad tie ir skaidri redzami, norāda Sociālo lietu komisijas vadītājs.

 

Tāpat šiem produktiem ir jābūt ar brīdinošiem uzrakstiem, to pārdošanā nedrīkst izmantot kādas akcijas ar mērķi mudināt pircējus tos iegādāties un tāpat ir jānodrošina, ka šie produkti nav pieejami nepilngadīgajiem, akcentē Skride.

 

Deputāta ieskatā jāturpina arī akcīzes nodokļa celšana gan cigaretēm, gan jaunajiem nikotīna produktiem. Tāpat svarīga ir sabiedrības izglītošana, tajā skaitā atbilstošas veselības mācības pieejamība jauniešiem, atzīmē komisijas vadītājs.

 

Vaicāts par apakškomisijas vadītāja Vitālija Orlova (S) plānu rosināt likumā noteikt, ka tabakas izstrādājumu un tabakas aizstājējproduktu pārdošanas aizliegums personām, kuras dzimušas pēc 2008.gada, turpinātos arī pēc 18 gadu sasniegšanas, Skride norādīja, ka tas ir diskutējams jautājums, taču prioritāte ir jau augstāk minēto ierobežojumu noteikšana.

 

Komisijas vadītājs norādīja, ka jābūt uzmanīgiem ar pilnīgiem aizliegumiem, drīzāk lielāku uzsvaru liekot uz izglītošanas darbu.

Veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) birojā darbu sākuši trīs ministra ārštata konsultatīvie padomnieki – radioloģe un partijas IZAUGSME valdes locekle Maija Radziņa, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs un nozarē nozīmīgas privātās ambulatorās medicīnas iestādes vadītājs Māris Rēvalds.

 

Ģimenes ārsta, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) valdes locekļa un LLĢĀA Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītāja Dzalba uzdevumos ietilps darbs ar primārās veselības attīstības jautājumiem.

Radioloģe, Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente Maija Radziņa strādās ar diagnostikas, digitalizācijas, kā arī izglītības un zinātnes jautājumiem. Savukārt ārsta, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora, "Veselības centra 4" vadītāja Rēvalda pienākumos ietilps sekundārās ambulatorās veselības aprūpes jautājumi.

Pavļuts uzsver, ka pacientiem ērti pieejami un kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi, spēcīga primārā veselības aprūpe un sakārtota digitālā veselība ir reformu virzieni, kuros nozare ir strādājusi un turpinās strādāt paralēli Covid-19 pandēmijas vadībai. Viņš saka paldies speciālistiem, kuri vēlas dalīties savā pieredzē, lai kopīgi sasniegtu labākos iespējamos rezultātus.

Ārštata konsultatīvā darbinieka pienākumos ir sniegt ministram priekšlikumus un konsultācijas par valsts politikas izstrādi un īstenošanu. Ārštata padomnieks nesaņem darba samaksu.

 

 

 

 

Pašlaik Latvijā varam atļauties īstenot Veselības ministrijas (VM) piedāvāto plānu Covid-19 drošības pasākumu mazināšanai, šādu viedokli pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride (AP).

Skride šorīt LTV “Rīta panorāmā” atzina, ka slimnīcās Covid-19 pacientu skaits joprojām ir liels, turklāt slimo daudzi mediķi, īpaši medmāsas un to palīgi, tomēr VM piedāvātais plāns esot izdiskutēts ar mediķu organizācijām un to varot atļauties īstenot.

Runājot par masku nēsāšana skolās, Skride, kurš ir arī praktizējošs mediķis, uzsvēra, ka maskas ir efektīvs aizsardzības līdzeklis un tās vajadzētu turpināt lietot, attiecīgi viņš domā, ka masku lietošanas prasība daudzviet tiks saglabāta arī no aprīļa.

Skride atzīmēja, ka pēdējie mediķu novērojumi liecinot, ka Covid-19 izraisošais vīruss būtiski ietekmē ne vien cilvēku plaušas, bet arī sirds veselību, tāpēc viņš mudināja cilvēkus joprojām vakcinēties.

Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta (MK) sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru 10. februārī konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.

Ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Pirmais solis paredz, ka no 16. februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.

Ministrijā skaidro – ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16. februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties “zaļajā” vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.

 

Kā otrais solis no 1. marta tikšot īstenota līdz šim apjomīgākā drošības pasākumu mazināšana. Ministrijā skaidro, ka plānots atvērt līdz šim slēgtās nozares, piemēram, iekštelpu izklaidi, atrakcijas, naktsklubus. Tāpat paredzēts atcelt darba laika ierobežojumu, kā arī prasību pēc Covid-19 sertifikāta mazumtirdzniecībā. Vienlaikus, līdzīgi kā Lietuvā, tikšot saglabāta prasība vienam apmeklētājam nodrošināt 15 kvadrātmetru platību.

No marta ministrija plāno arī būtiski palielināt maksimālā apmeklētāju skaita prasību organizētos pasākumos (līdz 3000 cilvēkiem), nosakot, ka tajos nevajadzēs reģistrēt apmeklētājus, nebūs distances starp sēdvietām un būs atļauti pasākumi bez sēdvietām. Savukārt privātos pasākumos gan iekštelpās, gan ārā varēs pulcēties 50 cilvēki. Tāpat nebūs noteikti grupu lielumi amatieru aktivitātēs, sportā, izglītībā.

Ministrija plāno arī atļaut nebūtisku ieceļošanu (tūrismu) no visām valstīm ar Covid-19 sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testu, turklāt nebūs pašizolācijas prasību. Savukārt medicīnisko masku vai FFP2 respiratoru lietošana iekštelpās tiks saglabāta, kamēr ventilācijas, distanču un attālinātā darba prasības būs rekomendējošas. Vienlaikus Covid-19 sertifikāti netiks prasīti pasākumos un pakalpojumos, kas notiek ārā.

Līdz 1. aprīlim Covid-19 sertifikāti tiks lietoti iekštelpās vidēs, kur ir palielināts risks – publiskos pasākumos (izrādes, koncerti, kino, sporta sacensību skatīšanās), naktsklubos, atrakcijās, piedaloties sporta vai amatieru aktivitātēs, ēdināšanā, individuālajos pakalpojumos, kur netiek lietotas medicīniskās maskas vai FFP2 respiratori. Sertifikātu derīguma termiņš pakalpojumu saņemšanai no 15. februāra tiek pārcelts uz 1. aprīli.

Tāpat līdz 1. aprīlim primārās vakcinācijas, pārslimošanas vai balstvakcinācijas sertifikāts saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, sociālās aprūpes centros, ārstniecības iestādēs. Ministrijā atzīmē, ka tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.

Savukārt trešais solis tikšot sperts, no 1. aprīļa atceļot visus obligātos drošības pasākumus, saglabājot tikai rekomendācijas.

 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien pirmajam lasījumam atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz dzīvības glābšanas ierīču – defibrilatoru uzstādīšanu sabiedriskajās vietās.

 

 

Kā norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, gadā tiek saņemti mazāk kā 1000 izsaukumi pie pacientiem, kuriem sabiedriskā vietā apstājusies sirdsdarbība un bijusi nepieciešamība veikt atdzīvināšanas pasākumus.

 

Plānots, ka sirds apstāšanās gadījumos, līdz ierodas NMPD brigāde, apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

 

NMPD direktore Liene Cipule norādīja, ka pašlaik dažādos dzīvībai bīstamos apstākļos NMPD sniedz palīdzības padomus pa telefonu. Attiecīgi arī līdzcilvēku sniegtā pirmā palīdzība pirms mediķu ierašanās sirdsdarbības apstāšanās gadījumos varētu būtisku atvieglot ārstu darbu.

 

Cipule norādīja, ka plānotas izmaiņas pirmās palīdzības sniegšanas apmācībās, saturā iekļaujot arī ārējo defibrilatoru izmantošanu. Pašlaik tādas esot pieejamas tikai paplašinātajā saturā.

Grozījumus iesnieguši gan Sociālo un darba lietu komisijas, gan citi Saeimas deputāti: Andris Skride (AP), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP), Ilmārs Dūrītis (AP), Krista Baumane (AP), Viesturs Liepkalns (AP), Inese Voika (AP), Anda Čakša (JV), Vitālijs Orlovs (S), Normunds Žunna (JKP) un Edmunds Teirumnieks (NA).

 

Parlamentāriešu priekšlikums paredz noteikt, ka dzīvību apdraudošās situācijās sirds apstāšanās gadījumos līdz ierodas NMPD brigāde apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru (AĀD) cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.

Ministru kabinetam būtu jānosaka gan publiskās vietas, kurās uzstādāmi AĀD, gan prasības to uzstādīšanai, kā arī to ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība. Valdība arī noteiktu AĀD lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apmācības apliecības izsniegšanas kārtību un tās termiņu.

Grozījumi likumā stātos spēkā 2024. gada 1. janvārī.

 

Piedāvāto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka AĀD ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, ja nepieciešams, lai dzīvībai bīstamas aritmijas (sirds kambaru fibrilācijas) gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu. AĀD nepieciešams izmantot dzīvības glābšanai pie sirds apstāšanās pazīmēm pirmajās kritiskajās minūtēs, līdz ierodas profesionāla palīdzība, skaidro politiķi.

 

AĀD izmantošana ievērojami palielina atdzīvināšanas pasākumu efektivitāti. "Katra minūte, kuras laikā netiek izmantots AĀD, ja cietušajam ir sirds kambaru fibrilācija, mazina cietušā izdzīvošanas iespēju par 10-12%," norāda deputāti.

 

Pēc NMPD rīcībā esošās informācijas, pašlaik Latvijā ir pieejami AĀD lielākajos veikalu tīklos (piem., Rimi, IKEA), lidostā "Rīga" un vēstniecībās. Jautājums par AĀD tīkla paplašināšanu un uzstādīšanu publiskās, sabiedrībai pieejamās vietās, piemēram, skolās, lielveikalos, dzelzceļa stacijā, lidostās un citās publiskās vietās, ir diskutēts arī ar neatliekamās medicīnas jomas asociācijām un Latvijas Ārstu biedrību, norāda parlamentārieši.

Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku atkal tiek plānots viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Veselības ministrijas ziņojums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka slimnīcu skaita samazināšana nav darba kārtībā.

Iecere par reformēšanu

Slimnīcu reforma bija viena no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) prioritātēm, un to bija plānots pabeigt 2020.gadā, taču pandēmija mainīja ieceres. Patlaban, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, atkal plānots pārskatīt slimnīcu līmeņus.

Ziņojumā, kurā analizēta esošā situācija, izteikti dažādi priekšlikumi, tostarp, piemēram, atteikties no otrā līmeņa slimnīcām, sadalot tās trešajā un pirmajā līmenī atbilstoši nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un stratēģiskajai nepieciešamībai.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Rīgā uz tās iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu apjoms. Lai tas būtu atbilstošs un būtu iespējams nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā Rīgas un Pierīgas teritorijā šāda tipa aprūpes gultu skaitam bija jābūt 360.

Ziņojumā minēts, ka nozares speciālisti piedāvā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilos neizdalīt atsevišķi hronisko pacientu aprūpes profilu, bet gan uzskata, ka to nepieciešams integrēt terapijas un aprūpes profilā.

Ziņojuma tapšanā iesaistītā darba grupa arī rosinot noteikt katram slimnīcu līmenim kritērijus terapijas profilam. Tāpat ziņojumā pausts, ka, izvērtējot esošo slimnīcu kapacitāti vai piesaistot jaunus pakalpojuma sniedzējus, būtu jāattīsta terapijas, tajā skaitā hronisko pacientu aprūpe Rīgas plānošanas teritorijā.

Katram slimnīcu līmenim esot nepieciešams noteikt, kādas specializācijas ārsti ir jānodrošina uzņemšanas nodaļā un slimnīcā, nodrošinot terapijas profilu.

Izmaiņas reģionālajās slimnīcās

Ziņojumā arī pausts, ka, iepriekš pārrunājot ar pašvaldībām slimnīcu spēju nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus un cilvēkresursus, no otrā līmeņa slimnīcām Alūksnes slimnīcai un Tukuma slimnīcai būtu jāpiedāvā trešā līmeņa slimnīcas statuss. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka Alūksnes slimnīca ir stratēģiski svarīgs objekts Aizsardzības ministrijai un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā austrumu robežā.

Savukārt Tukuma slimnīca ministrijas redzējumā ir svarīga Kurzemes reģiona piekrastes joslā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar to abām slimnīcām ziņojuma autoru ieskatā nepieciešams piedāvāt iespēju attīstīties un nodrošināt trešā līmeņa pakalpojumus.

Vienlaikus Preiļu slimnīcu un Krāslavas slimnīcu plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, jo 2020.gadā, vērtējot slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam līmenim, esot secināts, ka slimnīcas nenodrošina ķirurģiju visu diennakti, līdz ar to sniegto pakalpojumu apjoms atbilst pirmā līmeņa slimnīcām.

Skride: Skaitu neplāno samazināt

“Šobrīd nav darba kārtībā slimnīcu skaita samazināšana,” sacīja Skride.

Viņš norādīja, ka pašlaik plāno stiprināt primāro aprūpi: “Ģimenes ārstu prakšu, viņu palīgu, komandas stiprināšana, jo tas sākumpunkts visam ir primārā veselība.”

To esot iecerēts apspriest Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.

2019. gadā, pārskatot datus, Veselības ministrija pieļāva vairāku slimnīcu līmeņa pazemināšanu, jo dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.

Tomēr pandēmijas laikā 2021. gadā valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.