fbpx

Rīga, 2020. gada 24. novembrī
Šajā vētrainajā laikā apvienības AP! darbā notiek nopietnas pārmaiņas.
 
Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”.
 
Mēs nostiprinām mūsu galveno kopīgo atbildību mūsu vēlētāju priekšā - mūsu Saeimas frakciju. Mēs koncentrēsim stratēģiskos politiskos lēmumus frakcijā, pieņemot tos sadarbībā ar triju partiju vadītājiem, kuri turpmāk trijatā arī juridiski veidos apvienības valdi.
 
Saeimā un valdībā mēs īstenosim mūsu kopīgo priekšvēlēšanu programmu un piedalīsimies valdības koalīcijas darbā. Frakcija pēc budžeta pieņemšanas izvirzīs un atbalstīs kopīgu ministra kandidatūru.
 
Savukārt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās mūsu partijas pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, ja atsevišķi lemsim, dažās no pašvaldībām startēsim kopīgā sarakstā.
Par to, kā piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās, trīs partijas lems pēc pašvaldību vēlēšanām, izvērtējot gan vēlēšanu, gan kopīgā darba rezultātus, sabiedrības attieksmi un to, kā sasniegt kopīgus mērķus, saglabājot partiju savpatību.
 
Ivars Ijabs
Andris Skride
Daniels Pavļuts

“Pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām,” šāds ir iniciatīvu platformā “manabalss.lv” jau nepieciešamās 10 000 balsis savākušās iniciatīvas apraksts. Tā paredz par ārstniecību pašiem maksāt tiem Covid-19 pacientiem, kuri no potes atteikušies. Tikmēr veselības ētikas eksperti, Saeimas un atbildīgās Veselības ministrijas (VM) pārstāvji jau tagad ir pret šādu ierosinājumu.  

Iniciatīva ar nosaukumu “Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem” aizvadītās nedēļas nogalē savāca nepieciešamos 10 000 parakstus vietnē “manabalss.lv”. Iniciatīva aicina noteikt, ka personas, kuras nav vēlējušas vakcinēties pret Covid-19, bet ar to saslims, ārstēšanas izdevumus segtu pašas. Lielais atbalsts iniciatīvai nosaka, ka nu tā būs jāskata Saeimā. Visticamāk, caur ētikas komisiju šī iniciatīva nonāktu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā – tā uzskata komisijas vadītājs, deputāts un ārsts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) Viņš gan uzskata, ka Saeimā iniciatīva nepieciešamo atbalstu negūs.

“Ir labi, ka ir šāda diskusija, bet ir skaidrs arī tas, ka mēs īsti nevaram liegt saņemt veselības aprūpi nevienam. To nosaka arī Satversme. Un te mēs līdzīgi varētu arī, piemēram, teikt, ka tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu ir smēķējuši un sabeiguši savu veselību, tad viņiem ir infarkts, tad liksim arī viņiem maksāt par to. Tāpēc es personīgi izprotu šos cilvēkus. Bet droši vien, ka šādu iniciatīvu… Tā tiks diskutēta, bet atbalsta, visticamāk, nebūs,” norādīja Skride.

Arī VM, uz kuru visvairāk attiektos izmaiņas, ja iniciatīvu pieņemtu Saeimā, pārstāvis Oskars Šneiders neredz iemeslu ministrijai atbalstīt šo iniciatīvu. Šneiders skaidroja – bez tam Covid-19 ir bīstama infekcijas slimība, kuru neārstējot iespējami ātri, pastāv risks apdraudēt ne tikai savu dzīvību un veselību, bet arī citu cilvēku dzīvību un veselību.

Lai arī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau savākusi nepieciešamos 10 000 parakstus, tomēr tā vēl kādu mirkli vāks papildu parakstus, pirms tiks iesniegta Saeimā. Tā ir ierasta prakse, lai izvairītos no tā, ka, izvērtējot parakstus un atsevišķus anulējot, tāpat tiktu saglabāts 10 000 parakstu slieksnis.

 

Andris Skride, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, ārsts

 

Veselības aprūpes nozare visā Eiropā atrodas lielu pārmaiņu priekšā. To ietekmē gan iedzīvotāju sastāva strukturālās izmaiņas un aprūpes pieaugošās izmaksas, gan arī ārstniecības virzienu un jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana medicīnā. Viens no centrālajiem elementiem jauno tehnoloģiju un medicīnas virzienu attīstībā ir dati – personas veselības datu ievākšana, apstrāde, uzglabāšana, kā arī to tālāka izmantošana pētniecībā, kas savukārt iespējo gan profilaksi, gan jaunu zāļu radīšanu. Inovatīvu un personalizētu zāļu radīšanas ātrums un efektivitāte lielā mērā ir un būs atkarīgi no spējas piekļūt atbilstošiem un kvalitatīviem datiem.

 

Eiropas valstis kopumā atrodas visai līdzīgā situācijā – to normatīvie akti, kas regulē personas veselības un sociālo datu izmantošanu, ir novecojuši. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, Somija. Tās virzienā šobrīd skaudīgi raugās medicīnas nozares speciālisti ļoti daudzās valstīs. Latvija pagaidām nav izņēmums uz kopējā fona, bet esam apņēmības pilni situāciju mainīt. Arī mūsu normatīvais regulējums šajā jomā ir apaudzis ar 10-20 gadu putekļu kārtiņu. Tas ir sadrumstalots un neatspoguļo nedz izmaiņas tehnoloģiju jomā, nedz aktuālās vajadzības veselības nozarē.

 

Tomēr ledus ir sakustējies un arī Latvijā esam ķērušies klāt personu veselības datu izmantošanas modernizācijai. Ir uzsākta Veselības un sociālo datu sekundāras izmantošanas likuma izstrāde.

 

Likumprojekts paredz apvienot vienotā sistēmā visus esošos normatīvus, veicinot šo datu tālāku izmantošanu veselības aprūpes vajadzībām, zinātnei un pētniecībai, kā arī starptautiskai sadarbībai jaunu zāļu izstrādē.

 

Jautāsiet, kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi mums Latvijā? Pirmkārt jau, tas ir mūsu iedzīvotāju veselības un dzīvības jautājums. Šis ir likums, kas tiešā un nepārnestā nozīmē ļaus glābt daudzas dzīvības. Vai esi kādreiz domājis par situāciju – cik tu pats būtu gatavs samaksāt par datiem, kas parādītu, kā līdzīgas personas ar līdzīgu slimības norisi tika ārstētas un uzveica slimību? Īpaši, ja tev vai tavam bērnam būtu kāda reta slimība! Šādos gadījumos svarīga ir tieši slimības ārstēšanas vēsture, procedūras, kas tika piemērotas, zāles, kas tika izmantotas. Un nevienu neinteresē, kā sauca konkrēto slimnieku – šie dati vienmēr tiek anonimizēti. Lai palīdzētu citiem slimniekiem, svarīga ir informācija par procesu, slimības gaitu un ārstēšanos. Un nereti šos datus ir nepieciešams saņemt ātri, lai vispār varētu paspēt palīdzēt ielaistu slimību gadījumos. Ja atzīstam, ka cilvēka dzīvība ir nenovērtējama, tad šāda likuma pieņemšana ir simtkārt un pat tūkstoškārt nenovērtējama.

 

Jaunās tehnoloģijas mums paver arī jaunas iespējas biomedicīnas un personalizētās medicīnas jomā. Nepieciešami tikai atbilstoši savākti, apkopoti un izanalizēti veselības aprūpes dati. Jau tagad, pateicoties jaunajām datu izmantošanas metodēm, daudz veiksmīgāk tiek ārstēts vēzis, kā arī daudzām citām slimībām nākotnē būs iespējams ātrāk izstrādāt labākus medikamentus, tai skaitā sagatavot personalizētas zāles un izvēlēties piemērotākas ārstēšanās procedūras. Pateicoties datu pieejamībai, tās būs daudz efektīvākas un nozīmīgi palielinās konkrētā slimnieka izdzīvošanas un veiksmīgas izveseļošanās izredzes.

 

Tieši šādu datu izmantošanu jaunajā likumā nozīmē vārds “sekundāri” – personas veselības anonimizētajiem datiem ir dota iespēja dzīvot otru dzīvi, glābt arī citu pacientu dzīvības un tikt izmantotiem zinātniskos pētījumos un inovatīvu zāļu izstrādē.

 

Primāri personas veselības dati tiek vākti, piemēram, pacienta pārbaudei, aprūpei vai rehabilitācijas pakalpojumiem, ko sniedz dažādi sociālie dienesti. Sekundāra šo datu izmantošana nozīmē, ka šos pašus datus anonimizētā formā vēlāk ir iespējams izmantot arī, lai palīdzētu un glābtu citus cilvēkus.

 

Līdz ar to jaunais likums, līdzīgi kā Somijā, sakārtotu veselības datu izmantošanu Latvijā, kā arī stimulētu personalizētās medicīnas attīstību mūsu valstī. Vēl viens būtisks papildu ieguvums būtu arī veselības aprūpes sistēmas efektivizācija, nodrošinot pieeju datiem, kas ļauj daudz precīzāk analizēt un izvērtēt līdzšinējā nozares finansējuma izmantošanas efektivitāti.

  

Veidojot likumu pēc Somijas parauga, Latvijai ir iespēja ielikt pavisam jaunus pamatus savas valsts veselības aprūpes sistēmai. Iegūsim plašākas iespējas veselības datu otrreizējai izmantošanai, nodrošināsim ātrāku slimību diagnosticēšanu, mērķtiecīgāku izmeklējumu veikšanu un citus profilaktiskus pasākumus. Tāpat jaunais likums veicinās piemērotāku medikamentu un medicīnisko manipulāciju nozīmēšanu, piemērotāko ārstniecības metožu izvēli konkrētiem pacientiem (personalizētā medicīna), ļaus daudz efektīvāk novērtēt zāļu efektivitāti. Tā rezultātā tiks efektīvāk izmantoti veselības nozares budžeta līdzekļi, vienlaikus samazinot iedzīvotāju mirstību no slimībām, kuras ir izārstējamas.

Vai Tu zini, ka erudīcija ir lipīga un praktiski neārstējama? Ja Tu to nekad neesi mēģinājis, šī ir lieliska iespēja pamēģināt un sākt ar savu novadu. Jautājumi, kas liks Tev iespurgties "Elementāri, Vatson!" vai tieši otrādi - paļauties tikai un vienīgu uz labu laimi, jo būs doti varianti! Kas neriskē, tas neizbauda visas dzīves garšas!

 

Aicinām piedalīties mūsu viktorīnas V daļā!

 

Lai cīnītos par balvām, jāveic iepriekšēja reģistrācija, aizpildot šo anketu:

 

https://docs.google.com/.../1FAIpQLScqa8g7rKo6KT.../viewform