fbpx

Rīga, 2020. gada 24. novembrī
Šajā vētrainajā laikā apvienības AP! darbā notiek nopietnas pārmaiņas.
 
Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”.
 
Mēs nostiprinām mūsu galveno kopīgo atbildību mūsu vēlētāju priekšā - mūsu Saeimas frakciju. Mēs koncentrēsim stratēģiskos politiskos lēmumus frakcijā, pieņemot tos sadarbībā ar triju partiju vadītājiem, kuri turpmāk trijatā arī juridiski veidos apvienības valdi.
 
Saeimā un valdībā mēs īstenosim mūsu kopīgo priekšvēlēšanu programmu un piedalīsimies valdības koalīcijas darbā. Frakcija pēc budžeta pieņemšanas izvirzīs un atbalstīs kopīgu ministra kandidatūru.
 
Savukārt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās mūsu partijas pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, ja atsevišķi lemsim, dažās no pašvaldībām startēsim kopīgā sarakstā.
Par to, kā piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās, trīs partijas lems pēc pašvaldību vēlēšanām, izvērtējot gan vēlēšanu, gan kopīgā darba rezultātus, sabiedrības attieksmi un to, kā sasniegt kopīgus mērķus, saglabājot partiju savpatību.
 
Ivars Ijabs
Andris Skride
Daniels Pavļuts

Nolūkā padarīt esošo ārstniecības iestāžu tīklu efektīvāku atkal tiek plānots viest izmaiņas esošajā slimnīcu līmeņu sistēmā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Veselības ministrijas ziņojums. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) intervijā Latvijas Radio norādīja, ka slimnīcu skaita samazināšana nav darba kārtībā.

Iecere par reformēšanu

Slimnīcu reforma bija viena no bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (“Attīstībai/Par!”) prioritātēm, un to bija plānots pabeigt 2020.gadā, taču pandēmija mainīja ieceres. Patlaban, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, atkal plānots pārskatīt slimnīcu līmeņus.

Ziņojumā, kurā analizēta esošā situācija, izteikti dažādi priekšlikumi, tostarp, piemēram, atteikties no otrā līmeņa slimnīcām, sadalot tās trešajā un pirmajā līmenī atbilstoši nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un stratēģiskajai nepieciešamībai.

Tāpat ziņojumā secināts, ka Rīgā uz tās iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams terapijas un hronisko pacientu aprūpes gultu apjoms. Lai tas būtu atbilstošs un būtu iespējams nodrošināt vienmērīgu veselības aprūpes pakalpojumu izvietojumu sadarbības teritorijās, 2020.gadā Rīgas un Pierīgas teritorijā šāda tipa aprūpes gultu skaitam bija jābūt 360.

Ziņojumā minēts, ka nozares speciālisti piedāvā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilos neizdalīt atsevišķi hronisko pacientu aprūpes profilu, bet gan uzskata, ka to nepieciešams integrēt terapijas un aprūpes profilā.

Ziņojuma tapšanā iesaistītā darba grupa arī rosinot noteikt katram slimnīcu līmenim kritērijus terapijas profilam. Tāpat ziņojumā pausts, ka, izvērtējot esošo slimnīcu kapacitāti vai piesaistot jaunus pakalpojuma sniedzējus, būtu jāattīsta terapijas, tajā skaitā hronisko pacientu aprūpe Rīgas plānošanas teritorijā.

Katram slimnīcu līmenim esot nepieciešams noteikt, kādas specializācijas ārsti ir jānodrošina uzņemšanas nodaļā un slimnīcā, nodrošinot terapijas profilu.

Izmaiņas reģionālajās slimnīcās

Ziņojumā arī pausts, ka, iepriekš pārrunājot ar pašvaldībām slimnīcu spēju nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus un cilvēkresursus, no otrā līmeņa slimnīcām Alūksnes slimnīcai un Tukuma slimnīcai būtu jāpiedāvā trešā līmeņa slimnīcas statuss. Tas tiek skaidrots ar faktu, ka Alūksnes slimnīca ir stratēģiski svarīgs objekts Aizsardzības ministrijai un veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā austrumu robežā.

Savukārt Tukuma slimnīca ministrijas redzējumā ir svarīga Kurzemes reģiona piekrastes joslā veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā. Līdz ar to abām slimnīcām ziņojuma autoru ieskatā nepieciešams piedāvāt iespēju attīstīties un nodrošināt trešā līmeņa pakalpojumus.

Vienlaikus Preiļu slimnīcu un Krāslavas slimnīcu plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, jo 2020.gadā, vērtējot slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam līmenim, esot secināts, ka slimnīcas nenodrošina ķirurģiju visu diennakti, līdz ar to sniegto pakalpojumu apjoms atbilst pirmā līmeņa slimnīcām.

Skride: Skaitu neplāno samazināt

“Šobrīd nav darba kārtībā slimnīcu skaita samazināšana,” sacīja Skride.

Viņš norādīja, ka pašlaik plāno stiprināt primāro aprūpi: “Ģimenes ārstu prakšu, viņu palīgu, komandas stiprināšana, jo tas sākumpunkts visam ir primārā veselība.”

To esot iecerēts apspriest Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

KONTEKSTS:

Pašlaik Latvijā ir piecu līmeņu slimnīcas. Visaugstākais līmenis ir piektais – tajā ietilpst universitāšu slimnīcas Rīgā, kas spēj nodrošināt sarežģītus medicīnas pakalpojumus, kā arī specializētās ārstniecības iestādes, piemēram, Dzemdību nams.

2019. gadā, pārskatot datus, Veselības ministrija pieļāva vairāku slimnīcu līmeņa pazemināšanu, jo dažas slimnīcas nespēj nodrošināt pakalpojumus, kā arī kvalitāti. Tāpat ministrija bija iecerējusi pārņemt valsts pārziņā daļu stratēģiski svarīgo ceturtā līmeņa slimnīcu – Daugavpilī, Valmierā un Liepājā.

Tomēr pandēmijas laikā 2021. gadā valdība atlika šī jautājuma skatīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā. Ar tiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī sociālā uzņēmuma pazīmes.


"Šie grozījumi ir nepieciešami, lai rūpīgāk varētu izvērtēt uzņēmumus, kas piesakās sociālā uzņēmuma statusam, un paredzētais atbalsts tiktu piešķirts tikai tiem, kas tiešām godprātīgi vēlas radīt labvēlīgu sociālu ietekmi," iepriekš akcentēja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Sociālā uzņēmuma galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

Kā atzīmē grozījumu autori Labklājības ministrijā, praksē tiek konstatēti gadījumi, kad pretendenti formāli atbilst sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītajām prasībām un rada nelielu sociālu ietekmi, taču, izvērtējot to darbību kopumā, secināms, ka uzņēmuma darbības mērķis pamatā ir vērsts uz peļņas gūšanu.

Ar grozījumiem iecerēts precizēt sociālā uzņēmuma jēdzienu, nosakot, ka tas veic saimniecisko darbību, kas rada labvēlīgu un nozīmīgu sociālo ietekmi. Ar to saprotama tāda saimnieciskā darbība, kuras mērķis ir sociālā labuma sniegšana noteiktām sabiedrības grupām vai sabiedrībai kopumā un kuras radītā sociālā ietekme ir atbilstoša izvēlētajam sociālajam mērķim un reālajam saimnieciskās darbības apjomam. Likuma grozījumi paredz uzdevumu Labklājības ministrijai izstrādāt sociālās ietekmes izvērtēšanas vadlīnijas.

Ministru kabinetam būs jānoteic prasības algotu darbinieku nodarbināšanai, lai komersants varētu iegūt sociālā uzņēmuma statusu (piemēram, darbinieku skaits, slodzes, nepilna darba laika noteikšana, darba samaksas apmērs). Tas nepieciešams, lai novērstu to, ka tikai formāli tiek izpildīta likumā ietvertā prasība nodarbināt algotus darbiniekus.

Uz sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu varēs pretendēt tādi uzņēmumi, kuri nav uzskatāmi par administratīvi sodītiem par pārkāpumu, kas saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies nāve. Uz sociāla uzņēmuma statusu nevarēs pretendēti arī tie uzņēmumi, kas sodīti par pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā, valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu, ja persona nodarbināta normālo darba laiku, vai minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu, vai atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanu.

Plānots, ka uz sociālā uzņēmuma statusu turpmāk nevarēs pretendēt arī tādi uzņēmumi, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju ir nodokļu, nodevu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Lai nodrošinātu ierobežojošu kritēriju samērīgumu, ar grozījumiem plānots noteikt arī iespēju, izvērtējot konkrēto situāciju, lemt par sociālā uzņēmuma statusa saglabāšanu, piemēram, ja uzņēmums Labklājības ministrijas noteiktajā termiņā iesniedz informāciju, kas apliecina konstatēto pārkāpumu vai neatbilstības novēršanu un sociālā uzņēmuma darbības pilnveidi.

Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt tiesības sabiedriskā labuma organizācijai dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar nosacījumu, ka tā sešu mēnešu laikā no dibināšanas brīža iegūst sociālā uzņēmuma statusu.


Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā – galīgajā - lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Tieslietu ministrija gatavo jaunus grozījumus krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība. Ministrija Saeimas deputātiem solījusi drīzumā tos iesniegt apstiprināšanai parlamentā, taču pagaidām detaļas par ieceri ministrija sīkāk neskaidro.

Nepatiesa informācija par Covid-19 un vakcīnām ir drauds sabiedrības veselībai, uzskata Saeimas deputāts un ārsts, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride. Viņš norāda, ka īpaši strauji meli izplatās sociālajos tīklos, tādā veidā ietekmējot sabiedrības viedokli.

"Mēs zinām – ja kāda ziņa, kura ir nepatiesa, piemēram, vedina nevakcinēties vai nelietot maskas, vai neievērot drošības noteikumus, ja to pavairo vairāki simti tūkstošu cilvēku, šī epidemioloģiskā drošība mums strauji krītas. Faktiski cilvēki no šādām ziņām īstenībā mirst," viņš sacīja.

Skride rosināja epidemioloģiskās drošības likumā noteikt, ka par nepatiesas informācijas paušanu un izplatīšanu, kas var radīt risku cilvēku veselībai un negatīvi ietekmēt epidemioloģisko situāciju valstī, jāpiespriež administratīvais sods. Tomēr diskusijā Saeimā deputātu atrunāja Tieslietu ministrija.

Ministrijas pārstāvji komisijā skaidroja, ka administratīvajā procesā viltus ziņu izplatīšanu būtu gandrīz neiespējami pierādīt, turklāt ministrija šobrīd gatavo jaunus grozījumus Krimināllikumā, lai par viltus ziņu izplatīšanu pienāktos kriminālatbildība. Iespējas esot divas - vai nu viltus ziņām izveidot jaunu pantu, vai papildināt huligānisma pantu. 

Tieslietu ministrijas pārstāvji deputātiem solīja jau drīzumā grozījumus Saeimā iesniegt kā priekšlikumus uz otro lasījumu. 

Ar Covid-19 saslimušām vai mājas karantīnā esošām personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, slimības pabalstu piešķirs jau no pirmās darbnespējas dienas, paredz pieņemtie grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

“Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug, un vakcinācija ir viens no galvenajiem rīkiem cīņā ar pandēmiju.

Svarīgi ievērot epidemiologu norādījumus un atjaunot jau iepriekš spēkā esošos nosacījumus, taču šoreiz nodrošinot atbalstu tām personām, kurām ir sadarbspējīgs sertifikāts vai atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19,” iepriekš pauda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride.

Ar grozījumiem noteikts, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A.

Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz grozījumi.

Līdz šim visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo elpceļu infekciju, par pirmajām 10 darbnespējas dienām tika izsniegta darbnespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs un, sākot ar 11.darbnespējas dienu, tika izsniegta darbnespējas lapa B, par kuru tiek izmaksāts slimības pabalsts.

Ar grozījumiem paredzēts, ka turpmāk noteiktajā laika periodā šāda kārtība attieksies uz personām, kurām nebūs sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras nebūs saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid–19.

Vienlaikus ar grozījumiem noteikts, ka personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, kurām piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas laikā no šī gada 11.oktobra un kuras ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, varēs pieprasīt vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu.

To varēs izmaksāt par periodu no 11.oktobra līdz dienai, kad persona sāks gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 15.novembrim. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājumu izmaksās iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī.

Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksās, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai tai ir piešķirts dīkstāves pabalsts.

Tāpat ar grozījumiem personām ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju atjaunots slimības palīdzības pabalsts.

To varēs pieprasīt gadījumā, ja bērns vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem.

Pabalstu varēs pieprasīt 10 darba dienu laikā no dienas, kad karantīnas dēļ slēgta pirmsskolas izglītības grupa vai iestāde vai uzsākta mācību procesa organizēšana attālināti, vai no dienas, kad dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumi vairs nav pieejami, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31.janvārim.

“Pilngadību sasniegušām personām, kas atsakās no vakcīnas un inficējas ar Covid-19, ir jābūt atbildīgām par savu izvēli nevakcinēties un jāsedz vismaz daļa no ārstēšanās izmaksām,” šāds ir iniciatīvu platformā “manabalss.lv” jau nepieciešamās 10 000 balsis savākušās iniciatīvas apraksts. Tā paredz par ārstniecību pašiem maksāt tiem Covid-19 pacientiem, kuri no potes atteikušies. Tikmēr veselības ētikas eksperti, Saeimas un atbildīgās Veselības ministrijas (VM) pārstāvji jau tagad ir pret šādu ierosinājumu.  

Iniciatīva ar nosaukumu “Neattaisnoti nevakcinētajiem ārstēšanās izdevumi ir jāsedz pašiem” aizvadītās nedēļas nogalē savāca nepieciešamos 10 000 parakstus vietnē “manabalss.lv”. Iniciatīva aicina noteikt, ka personas, kuras nav vēlējušas vakcinēties pret Covid-19, bet ar to saslims, ārstēšanas izdevumus segtu pašas. Lielais atbalsts iniciatīvai nosaka, ka nu tā būs jāskata Saeimā. Visticamāk, caur ētikas komisiju šī iniciatīva nonāktu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā – tā uzskata komisijas vadītājs, deputāts un ārsts Andris Skride (“Attīstībai/Par!”) Viņš gan uzskata, ka Saeimā iniciatīva nepieciešamo atbalstu negūs.

“Ir labi, ka ir šāda diskusija, bet ir skaidrs arī tas, ka mēs īsti nevaram liegt saņemt veselības aprūpi nevienam. To nosaka arī Satversme. Un te mēs līdzīgi varētu arī, piemēram, teikt, ka tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu ir smēķējuši un sabeiguši savu veselību, tad viņiem ir infarkts, tad liksim arī viņiem maksāt par to. Tāpēc es personīgi izprotu šos cilvēkus. Bet droši vien, ka šādu iniciatīvu… Tā tiks diskutēta, bet atbalsta, visticamāk, nebūs,” norādīja Skride.

Arī VM, uz kuru visvairāk attiektos izmaiņas, ja iniciatīvu pieņemtu Saeimā, pārstāvis Oskars Šneiders neredz iemeslu ministrijai atbalstīt šo iniciatīvu. Šneiders skaidroja – bez tam Covid-19 ir bīstama infekcijas slimība, kuru neārstējot iespējami ātri, pastāv risks apdraudēt ne tikai savu dzīvību un veselību, bet arī citu cilvēku dzīvību un veselību.

Lai arī iniciatīva portālā “manabalss.lv” jau savākusi nepieciešamos 10 000 parakstus, tomēr tā vēl kādu mirkli vāks papildu parakstus, pirms tiks iesniegta Saeimā. Tā ir ierasta prakse, lai izvairītos no tā, ka, izvērtējot parakstus un atsevišķus anulējot, tāpat tiktu saglabāts 10 000 parakstu slieksnis.

 

Andris Skride, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts, ārsts

 

Veselības aprūpes nozare visā Eiropā atrodas lielu pārmaiņu priekšā. To ietekmē gan iedzīvotāju sastāva strukturālās izmaiņas un aprūpes pieaugošās izmaksas, gan arī ārstniecības virzienu un jaunu tehnoloģiju strauja ienākšana medicīnā. Viens no centrālajiem elementiem jauno tehnoloģiju un medicīnas virzienu attīstībā ir dati – personas veselības datu ievākšana, apstrāde, uzglabāšana, kā arī to tālāka izmantošana pētniecībā, kas savukārt iespējo gan profilaksi, gan jaunu zāļu radīšanu. Inovatīvu un personalizētu zāļu radīšanas ātrums un efektivitāte lielā mērā ir un būs atkarīgi no spējas piekļūt atbilstošiem un kvalitatīviem datiem.

 

Eiropas valstis kopumā atrodas visai līdzīgā situācijā – to normatīvie akti, kas regulē personas veselības un sociālo datu izmantošanu, ir novecojuši. Ir, protams, izņēmumi, piemēram, Somija. Tās virzienā šobrīd skaudīgi raugās medicīnas nozares speciālisti ļoti daudzās valstīs. Latvija pagaidām nav izņēmums uz kopējā fona, bet esam apņēmības pilni situāciju mainīt. Arī mūsu normatīvais regulējums šajā jomā ir apaudzis ar 10-20 gadu putekļu kārtiņu. Tas ir sadrumstalots un neatspoguļo nedz izmaiņas tehnoloģiju jomā, nedz aktuālās vajadzības veselības nozarē.

 

Tomēr ledus ir sakustējies un arī Latvijā esam ķērušies klāt personu veselības datu izmantošanas modernizācijai. Ir uzsākta Veselības un sociālo datu sekundāras izmantošanas likuma izstrāde.

 

Likumprojekts paredz apvienot vienotā sistēmā visus esošos normatīvus, veicinot šo datu tālāku izmantošanu veselības aprūpes vajadzībām, zinātnei un pētniecībai, kā arī starptautiskai sadarbībai jaunu zāļu izstrādē.

 

Jautāsiet, kāpēc tas ir tik ļoti svarīgi mums Latvijā? Pirmkārt jau, tas ir mūsu iedzīvotāju veselības un dzīvības jautājums. Šis ir likums, kas tiešā un nepārnestā nozīmē ļaus glābt daudzas dzīvības. Vai esi kādreiz domājis par situāciju – cik tu pats būtu gatavs samaksāt par datiem, kas parādītu, kā līdzīgas personas ar līdzīgu slimības norisi tika ārstētas un uzveica slimību? Īpaši, ja tev vai tavam bērnam būtu kāda reta slimība! Šādos gadījumos svarīga ir tieši slimības ārstēšanas vēsture, procedūras, kas tika piemērotas, zāles, kas tika izmantotas. Un nevienu neinteresē, kā sauca konkrēto slimnieku – šie dati vienmēr tiek anonimizēti. Lai palīdzētu citiem slimniekiem, svarīga ir informācija par procesu, slimības gaitu un ārstēšanos. Un nereti šos datus ir nepieciešams saņemt ātri, lai vispār varētu paspēt palīdzēt ielaistu slimību gadījumos. Ja atzīstam, ka cilvēka dzīvība ir nenovērtējama, tad šāda likuma pieņemšana ir simtkārt un pat tūkstoškārt nenovērtējama.

 

Jaunās tehnoloģijas mums paver arī jaunas iespējas biomedicīnas un personalizētās medicīnas jomā. Nepieciešami tikai atbilstoši savākti, apkopoti un izanalizēti veselības aprūpes dati. Jau tagad, pateicoties jaunajām datu izmantošanas metodēm, daudz veiksmīgāk tiek ārstēts vēzis, kā arī daudzām citām slimībām nākotnē būs iespējams ātrāk izstrādāt labākus medikamentus, tai skaitā sagatavot personalizētas zāles un izvēlēties piemērotākas ārstēšanās procedūras. Pateicoties datu pieejamībai, tās būs daudz efektīvākas un nozīmīgi palielinās konkrētā slimnieka izdzīvošanas un veiksmīgas izveseļošanās izredzes.

 

Tieši šādu datu izmantošanu jaunajā likumā nozīmē vārds “sekundāri” – personas veselības anonimizētajiem datiem ir dota iespēja dzīvot otru dzīvi, glābt arī citu pacientu dzīvības un tikt izmantotiem zinātniskos pētījumos un inovatīvu zāļu izstrādē.

 

Primāri personas veselības dati tiek vākti, piemēram, pacienta pārbaudei, aprūpei vai rehabilitācijas pakalpojumiem, ko sniedz dažādi sociālie dienesti. Sekundāra šo datu izmantošana nozīmē, ka šos pašus datus anonimizētā formā vēlāk ir iespējams izmantot arī, lai palīdzētu un glābtu citus cilvēkus.

 

Līdz ar to jaunais likums, līdzīgi kā Somijā, sakārtotu veselības datu izmantošanu Latvijā, kā arī stimulētu personalizētās medicīnas attīstību mūsu valstī. Vēl viens būtisks papildu ieguvums būtu arī veselības aprūpes sistēmas efektivizācija, nodrošinot pieeju datiem, kas ļauj daudz precīzāk analizēt un izvērtēt līdzšinējā nozares finansējuma izmantošanas efektivitāti.

  

Veidojot likumu pēc Somijas parauga, Latvijai ir iespēja ielikt pavisam jaunus pamatus savas valsts veselības aprūpes sistēmai. Iegūsim plašākas iespējas veselības datu otrreizējai izmantošanai, nodrošināsim ātrāku slimību diagnosticēšanu, mērķtiecīgāku izmeklējumu veikšanu un citus profilaktiskus pasākumus. Tāpat jaunais likums veicinās piemērotāku medikamentu un medicīnisko manipulāciju nozīmēšanu, piemērotāko ārstniecības metožu izvēli konkrētiem pacientiem (personalizētā medicīna), ļaus daudz efektīvāk novērtēt zāļu efektivitāti. Tā rezultātā tiks efektīvāk izmantoti veselības nozares budžeta līdzekļi, vienlaikus samazinot iedzīvotāju mirstību no slimībām, kuras ir izārstējamas.