fbpx

Rīga, 2020. gada 24. novembrī
Šajā vētrainajā laikā apvienības AP! darbā notiek nopietnas pārmaiņas.
 
Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”.
 
Mēs nostiprinām mūsu galveno kopīgo atbildību mūsu vēlētāju priekšā - mūsu Saeimas frakciju. Mēs koncentrēsim stratēģiskos politiskos lēmumus frakcijā, pieņemot tos sadarbībā ar triju partiju vadītājiem, kuri turpmāk trijatā arī juridiski veidos apvienības valdi.
 
Saeimā un valdībā mēs īstenosim mūsu kopīgo priekšvēlēšanu programmu un piedalīsimies valdības koalīcijas darbā. Frakcija pēc budžeta pieņemšanas izvirzīs un atbalstīs kopīgu ministra kandidatūru.
 
Savukārt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās mūsu partijas pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, ja atsevišķi lemsim, dažās no pašvaldībām startēsim kopīgā sarakstā.
Par to, kā piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās, trīs partijas lems pēc pašvaldību vēlēšanām, izvērtējot gan vēlēšanu, gan kopīgā darba rezultātus, sabiedrības attieksmi un to, kā sasniegt kopīgus mērķus, saglabājot partiju savpatību.
 
Ivars Ijabs
Andris Skride
Daniels Pavļuts

Rezolūcija vienbalsīgi apstiprināta politiskās partijas IZAUGSME biedru kongresā.
LV/RU/EN
 
/LV/
-“Izaugsme” pievienojas Latvijas politiski augstāko amatpersonu un Saeimas paustajam nosodījumam
sakarā ar neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir visrupjākais starptautisko tiesību normu
pārkāpums.

- “Izaugsme” atbalsta Latvijas pausto nosodījumu par Baltkrievijas līdzdalību Kremļa karā pret
Ukrainu, tostarp aicinājumā pret to vērst vēl plašākās Eiropas Savienības sankcijas.

- Latvija, tostarp “Izaugsmes” biedri sniedz visu pieejamo politisko un praktisko atbalstu Ukrainai,
tostarp iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību. Kopš 2014. gada Latvija
neatzīst Krievijas nelikumīgi veikto Krimas pussalas okupāciju, aneksiju un nosoda Krievijas
karadarbību Ukrainas teritorijā. Nevienai valstij no malas nav veto tiesību pār Ukrainas ārpolitikas
izvēlēm vai ES un NATO lēmumu pieņemšanas procesu.

- “Izaugsme” aicina arī turpmāk piedalīties palīdzības sniegšanā Ukrainai (ziedojumi, mājvietu
nodrošinājums, darba vietas u. tml.), darot to koordinēti, proti, izmantojot mājaslapu, www.ukraine-
latvia.com kurā apkopota aktuālā informācija.

- “Izaugsme” aicina biedrus apzināt savus draugus un paziņas, kas dzīvo Krievijas Federācijā, lai
paskaidrotu un informētu viņus par notiekošo Ukrainā, tādējādi cīnoties pret Krievijas propagandu.
Tāpat aicinām apzināt un uzturēt kontaktu ar Latvijā dzīvojošajiem radiem, draugiem, paziņām, kas
ir Krievijas dezinformācijas gūstā.

- “Izaugsme” aicina apzināt savus draugus un paziņas, kas dzīvo Rietumeiropas valstīs, lai paskaidrotu
un informētu viņus par notiekošo Ukrainā, tai skaitā mudināt viņus savās vietējās kopienās būt
sabiedriski aktīviem un paust stingru nosodījumu pret Krievijas Federācijas kara noziegumiem.
 
- Dezinformācijas kampaņas ir Kremļa ierocis, kas pavērsts ne tikai pret Ukrainu, bet arī Latviju.
Aicinām iedzīvotājus kritiski un ar piesardzību izturēties pret informāciju par notikumiem Ukrainā,
kas lasāmi apšaubāmos avotos. Aicinām kritiski padomāt pirms dalīšanās ar ziņām sociālajos tīklos,
pievēršot uzmanību ziņas izcelsmes avotam, virsraksta un fotoattēla sakritībai ar pārējo rakstu, kā arī
iepazīstoties pilnībā ar raksta vai ziņas saturu.
 
- Visi kopā turpināsim sargāt Latviju un katru tās iedzīvotāju. Latvija esam mēs paši, un mēs savu
robežu, valsti un visus tās iedzīvotājus sargāsim visi kopā un visās jomās.

/RU/
-«Рост» присоединяется к выраженному высшими политическими должностными лицами
Латвии и Сеймом осуждению в связи с неспровоцированным вторжением России на Украину,
что является грубейшим нарушением норм международного права.

- «Рост» поддерживает осуждение Латвией участия Беларуси в войне Кремля с Украиной, в том
числе в призыве обратить против нее еще более обширные санкции Европейского союза.

- Латвия, в том числе члены «Роста», оказывает Украине всю доступную политическую и
практическую помощь, в том числе выступает за суверенитет, независимость и неделимость
Украины. С 2014 года Латвия не признает незаконную оккупацию и аннексию Россией
Крымского полуострова, осуждает военные действия России на территории Украины. Ни одна
посторонняя страна не имеет права вето касательно выбора Украины во внешней политике
или процесса принятия решений ЕС и НАТО.

- «Рост» призывает продолжать участие в оказании помощи Украине (пожертвования,
обеспечение жильем, рабочими местами и т. п.), осуществляя это координированно, в
частности, используя домашнюю страницу www.ukraine-latvia.com , на которой обобщена
актуальная информация.

- «Рост» призывает своих членов обращаться к друзьям и знакомым, проживающим в
Российской Федерации, чтобы разъяснять и информировать их о происходящем на Украине,
тем самым ведя борьбу с российской пропагандой. Кроме того, мы призываем находить и
поддерживать контакт с проживающими в Латвии родственниками, друзьями и знакомыми,
которые попали в плен российской дезинформации.

- «Рост» призывает обращаться к своим друзьям и знакомым, живущим в странах Западной
Европы, разъясняя и информируя их о происходящем на Украине, в том числе побуждать их
проявлять общественную активность в рамках своих местных общин и выражать
категорическое осуждение военных преступлений Российской Федерации.

- Кампании дезинформации – это оружие Кремля, которое направлено не только на Украину, но
и на Латвию. Мы призываем население критично и с осторожностью относиться к
информации о событиях на Украине, поступающей из сомнительных источников. Призываем
задуматься, прежде чем делиться сообщениями в социальных сетях, обращая внимание на
источник происхождения сведений, совпадение заголовка и фотографии с самой статьей, а
также полностью ознакомиться с содержанием статьи или сообщения.

- Мы продолжим все вместе охранять Латвию и каждого ее жителя. Латвия – это мы сами, и мы
будем охранять свою границу, государство и всех ее жителей вместе и во всех сферах.
 
/EN/

- “Growth” joins the condemnation expressed by Latvia’s high authorities and the Saeima concerning
Russia’s unprovoked invasion of Ukraine, which is a major breach of international legal standards.

- “Growth” supports Latvia’s condemnation of Belarus’s participation in the Kremlin’s war against
Ukraine, including the call for broader European Union sanctions.

- Latvia, including the members of “Growth”, provides all available political and practical support to
Ukraine, including advocating for the sovereignty, independence, and indivisibility of Ukraine. Since
2014, Latvia does not recognise the illegal occupation and annexation of the Crimean Peninsula, and
condemns Russia’s military activities on the territory of Ukraine. No third-party country has a veto
regarding Ukraine’s foreign policy choice or EU and NATO decision-making process.

- “Growth” calls for further participation in the provision of help to Ukraine (donations, provision of
accommodation, jobs, etc.) in a coordinated manner, specifically through the www.ukraine-
latvia.com website where up-to-date information is gathered.

- “Growth” calls its members to contact their friends and acquaintances living in the Russian
Federation in order to explain and inform them about the situation in Ukraine, thus fighting against
Russian propaganda. We also encourage you to maintain contact with your relatives, friends, and
acquaintances living in Latvia who are in the grip of Russian disinformation.

- “Growth” calls you to contact your friends and acquaintances living in Western European countries
in order to explain and inform them about the situation in Ukraine, including encouraging them to be
social-minded and to express strong condemnation of the war crimes of the Russian Federation.

- Disinformation campaigns are the Kremlin’s weapon against both Ukraine and Latvia. We encourage
the people to be critical and cautious about information regarding the situation in Ukraine from
doubtful sources. We encourage you to think critically before sharing news on social networks,
paying attention to the source of the news, whether the title and photo matches the rest of the article,
as well as reviewing the content of the article or message completely.

- Together we will continue to protect Latvia and each of its people. We ourselves are Latvia, and
together we will protect our border, our country and its people in all areas.

Par godu Reto slimību dienai, ko pasaulē atzīmēs šā gada 28. februārī, Latvijā no 26. februāra līdz 28. februārim notiks izgaismošanas akcija “Esot vienoti, esam stipri”. Akcijas iniciatore ir Latvijas Reto slimību alianse – vienīgā nevalstiskā organizācija, kas apvieno reto slimību pacientu biedrības un pārstāv aptuveni 96 000 Latvijas cilvēku ar retām slimībām intereses. Organizācijā apvienojušās 14 pacientu biedrības. 

 

Reto slimību alianse aicina pievienoties gaismošanas akcijai “Esot vienoti, esam stipri” un laika posmā no 2022. gada 26. februāra līdz 28. februārim vakara stundās izgaismot kādu pašu izvēlētu ēku vai ēkas logus debess zilā – cerību krāsā. “Kopā ar Latvijas iedzīvotājiem vēlamies iedegt gaismas starus kā simbolisku vaduguni dzīvotgribai un priekam, padarīt ikdienu gaišāku un atbalstīt cilvēkus, kuru dzīve ir slimības iezīmēta”, aicina akcijas producente Ieva Plūme. Akcijas mērķis ir atbalstīt cilvēkus ar retām slimībām un izteikt pateicību viņu tuviniekiem un visiem mediķiem, kuru pārziņā ir cilvēki ar retām slimībām, par neatlaidību, izturību un drosmi.

 

Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele, kas veikusi datu apkopojumu par reto slimību pacientu skaitu Latvijā, informē: “Salīdzinājumā ar pagājušo gadu reģistrēto reto slimību pacientu skaits pieaudzis par 44%. Kopā valstī šā gada janvārī bija reģistrēti 16 053 cilvēki ar 1499 dažādām retām slimībām, 53% no tiem dzīvo Rīgā un Pierīgā, 11% – Zemgalē, 9% – Kurzemē, bet Vidzemē un Latgalē – katrā 8% no kopējā reģistrēto pacientu skaita, dzīvesvieta nav norādīta 11% reģistrēto gadījumu”.[1] Savukārt 2021. gada sākumā saskaņā ar reto slimību ORPHA klasifikāciju Latvijā bija reģistrēti 11 167 pacienti ar 1246 dažādām diagnozēm.

 

Eiropas Reto slimību asociācijas “EURORDIS” ierosinātā gaismošanas akcija šogad notiks 15 Eiropas valstīs: Vācijā, Itālijā, Francijā, Čehijā, Austrijā, Spānijā un citās. Latvijā akcijai pievienojas un to informatīvi atbalsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Pašvaldību savienība. Akcijai atsaukušies un savā valdījumā esošās ēkas izgaismos Rīgas Dzemdību nams, Rēzeknes, Limbažu, Alojas, Salacgrīvas, Ķekavas novada, Bauskas, Rīgas pašvaldības.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca par akcijas objektu izvēlējusies Ģenētikas māju, jo tajā atrodas Reto slimību koordinācijas centrs. Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca gaismos skursteni, kas kā bāka paceļas virs slimnīcas teritorijas. Iestājoties krēslai, līdz rīta gaismai zilos toņos iezīmēsies Rīgas domes Rātsnams un Rīgas Dzemdību nama centrālā fasāde. Rēzeknē gaismos Rēzeknes Centrālās bibliotēkas logus, Limbaži izvēlējušies gaismot vides objektu rotācijas aplī Rīgas ielā, Salacgrīvā būs izgaismota Bāka Jahtu laukumā, Alojā – izgaismoti elementi Alojas Ausekļa vidusskolā un Alojas kultūras namā, Ķekavā gaismos Ķekavas ambulanci un Bauskā – slimnīcas ēku.   

 

Tehnisko atbalstu PSKUS un BKUS ēku izgaismošanā sniedz Reto slimību alianses piesaistītais pasākumu apkalpošanas uzņēmums SIA “3S” un Latvijas Kultūras koledžas radošā komanda pasniedzēju Ivara Vācera un Jāņa Jansona vadībā, kā arī 2. kursa studenti no Kultūras menedžmenta un Pasākumu tehnisko producentu specialitātēm.

 

 

Akcijas objekti Reto slimību alianses tīmekļa vietnē Google kartes formātā:

https://retasslimibas.lv/28-februaris-reto-slimibu-diena-3/

 

Apvienība “Attīstībai/Par!” šodien priekšvēlēšanu konferencē “Droši kopā!” prezentēja 14. Saeimas vēlēšanu sarakstu līderus, kandidātus un prioritātes, kas iekļautas priekšvēlēšanu programmā.

Vidzemes saraksta līderi būs aizsardzības ministrs Artis Pabriks kopā ar digitalizācijas un kiberdrošības eksperti Ievu Ilvesu un 13. Saeimas deputātu, Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Andri Skridi. Rīgā sarakstu vadīs Saeimas deputāte Marija Golubeva, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda. Kurzemes saraksta līderi būs iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, Liepājas domes deputāte Dace Bluķe un mediju pētnieks Ainārs Dimants. Zemgales saraksta galvgalī būs VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs, Saeimas deputāts, ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un Rīgas domes deputāte Anete Jēkabsone- Žogota, savukārt no Latgales saraksta ar pirmo numuru kandidēs apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Juris Pūce, bet starp līderiem redzēsim arī Daugavpils domes deputātu Jāni Lāčplēsi un Saeimas deputāti Janīnu Kursīti. Šodien prezentētajā “Droši kopā!” konceptā par prioritātēm izvirzītas nacionālā, ekonomiskā un sociālā drošība — jomas, kas ikdienā ietekmē katru no mums.

““Droši kopā!” ir mūsu vadmotīvs nākamajiem 4 gadiem, un tas nav tikai sauklis. Jau līdz šim esam pierādījuši, ka, strādājot visgrūtākajās nozarēs un saskaroties ar lielākajiem pēdējo gadu izaicinājumiem, nebaidāmies uzņemties atbildību un pieņemt sarežģītus lēmumus! Nākamajos četros gados darba būs vēl vairāk. Latvijai šai laikā vajadzīgi cilvēki, kuri ir darītāji! Esmu lepns, ka mums šāda komanda ir,” apvienības startu piesaka Artis Pabriks, aizsardzības ministrs un Vidzemes saraksta līderis.

Šajā laikā, kad daudzi jūtas nedroši par rītdienu, par galveno prioritāti apvienība izvirza drošību. Tas uzsvērts arī “Attīstībai/Par!” priekšvēlēšanu programmā — visaptverošā valsts aizsardzībā vienlīdz svarīga ir ārējā un iekšējā drošība. Prioritātes – pretgaisa aizsardzība, valsts aizsardzības dienests, aizsardzības ražotnes un uzņēmumi Latvijā, efektīva civilā aizsardzība, krīzes vadības centrs valdībā, iekšējās drošības akadēmija, pretkorupcijas pasākumi un pienācīgi nodrošināti dienesti.

Nākotnes attīstības redzējumu iezīmē Rīgas saraksta līdere Marija Golubeva: “Mūsu prioritātes iezīmē mūsu programma, kuru šodien apstiprinām. Skaidrs, ka šodien galvenais ir Drošība. Bet tikpat nozīmīga mums, liberāļiem, ir Brīvība. Tāpēc – droša brīvība Latvijai.”

Svarīgu lomu 14. Saeimas priekšvēlēšanu programmā ieņem enerģētiskā drošība. Trijos gados uzbūvēsim 1000 megavatus vēja, saules, koksnes un zemes enerģijas jaudas, kas aizstās gāzi un naftu.

“Šajā ziemā enerģētiskā un sociālā drošība būs cieši saistītas — mēs jau strādājam pie tā, lai ziemā visi būtu siltumā. Šādā situācijā esam nonākuši negaidīti, tāpēc svarīgi šajā straujajā laikā parūpēties par tiem, kuri ir vismazāk aizsargāti. To darīsim ar mājokļu pabalstiem un apkures cenu griestiem. Valstiski šo situāciju risināsim arī cīnoties ar cēloņiem ne tikai sekām — veicināsim strauju mājokļu siltināšanu, ievērojami paātrināsim vēja un saules enerģijas attīstību, kur paveikts jau liels darbs, izstrādājot jauno likumu,” Juris Pūce, “Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas vadītājs, Latgales saraksta līderis.

Atjaunīgo energoresursu izmantošana no tuvākiem vai tālākiem nākotnes plāniem kļuvusi par realitāti, kas sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku.

Nākotnes iespējas akcentē Artūrs Toms Plešs, VARAM ministrs un Zemgales saraksta līderis: “Visā pasaulē gaidāmi vēl nebijuši pasākumi klimata pārmaiņu ierobežošanai, un arī mums ir arvien pārliecinošāk jāiet Zaļā kursa virzienā, lai sekmīgi pielāgotos mūsdienu izaicinājumiem, kas vienlaikus var kalpot par iespēju transformēt mūsu saimniekošanu un kļūt patiesi ilgtspējīgiem un pašpietiekamiem.”

Jaunpienācējs politikā būs Kristaps Eklons, Kurzemes saraksta līderis un jaunais Iekšlietu ministrs. Savā uzrunā viņš izcēla principus, kurus vēlas no dienesta VUGD pārnest uz valsts pārvaldi: “Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā mūsu devīze ir “Viens par visiem, visi par vienu””. Tas paliek mans moto arī tagad, darbojoties demokrātijā un valsts pārvaldē.”

“Attīstībai/Par!” apņemas arī 14. Saeimā sargāt Satversmi, Eiropas vērtības un pilsoņu brīvības. Mēs esam liberāli demokrāti un pragmatiski ideālisti. Reformu spēks drošai valstij, solidārai sabiedrībai un straujai izaugsmei.

Šīs nedēļas sākumā no 27. līdz 29. jūnijam norisinājās pieredzes apmaiņas brauciens uz Briseli. No partijas IZAUGSME puses braucienā devās partijas valdes loceklis Juris Žilko, ģenerālsekretārs Rinalds Brālis, kā arī vairāki biedri - Artūrs Berkmanis, Irina Paegle, Līga Petrāne, Māris Kalējs, Laura Eglīte - Jefanova, Ineta Romanovska un Igors Leonovs. 

 

Aicinām iepazīties ar galvenajām šajā braucienā gūtajām atziņām un iespaidiem!

 

 

Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Ar tiem noteikts, ka vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarinās par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa.

 

“Ar grozījumiem plānots nodrošināt vienlīdzību starp tiem vecākiem, kuru bērni piedzimuši priekšlaikus, un vecākiem, kuru bērni piedzimst plānotajā laikā. Vecāki nezaudēs pabalstu par to laika periodu, par kuru bērns piedzimis agrāk,” uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

 

Vienlaikus ar likumu precizēts paternitātes pabalsta piešķiršanas pamats. Noteikts, ka par pamatu pabalsta piešķiršanai varēs kalpot arī darba devēja sniegtās ziņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā par bērna tēva atrašanos atvaļinājumā sakarā ar bērna piedzimšanu. Tas pats attieksies uz personu, kura pēc bērna mātes lūguma iesaistās bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta, noteikta, bērna tēvs ir miris vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības.

 

Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu efektīvāku sociāli apdrošināto persona aizsardzību, pauž likumprojekta autori.

Likums stāsies spēkā 1.augustā.

Šobrīd mūsu dzīves ir skāris neierasts un trauksmains posms, kad, cīnoties ar kovidstresa sekām, jau esam ierauti nākamajā krīzē – kaimiņvalsts agresora karadarbības seku novēršanā. Cīnāmies ar ārkārtīgi strauji augošām cenām, kas skar mūsu ikdienas pamatvajadzības, saskaramies ar deficītprecēm un aizvien pieaugošu nedrošību par rītdienu. Vissāpīgāk šīs izpausmes izjūt un izjutīs vismazāk aizsargātie Latvijas ļaudis – mūsu seniori.

 

Kā ārsts-kardiologs, ikdienā es saskaros ar pacientiem dažādās vecuma grupās. Diemžēl, nākas secināt, ka pat neapspriežot sociālos jautājumus un aktualitātes, pensijas vecuma cilvēkos sajūtu dziļu bezcerību. Jā, bet kā gan šajā dzīves skrējienā varētu justies seniors, kura vienīgais ienākumu avots ir pensija? Minimālais valsts nodrošinājums Latvijā ir 109 eiro mēnesī. Vidējā pensija – aptuveni 365 eiro mēnesī. Par šo pensiju cilvēkam ir jāsamaksā dzīvokļa rēķini, kas veido vismaz pusi no pensijas laikā, kad nav apkures sezona. Senioriem ir nepieciešami ikdienas medikamenti, ko liela daļa pacientu nemaz nevar atļauties, un tas samazina daudzu cilvēku dzīves ilgumu un kvalitāti. Jāiegādājas pārtika. Pensijas vecuma cilvēkiem ir vajadzīga pilnvērtīga un kvalitatīva pārtika, tomēr mēs visi labi zinām, ka tieši pensionāri ir spiesti taupīt uz pārtikas rēķina, lai samaksātu citus maksājumus. Lielākajai daļai šo cilvēku ir mazbērni, mazmazbērni, kuriem arī jāpietaupa naudiņa gardumiem, un nereti gan bērni, gan arī mazbērni daļēji dzīvo uz pensionāru rēķina.

Protams, ik pa laikam pensijas iespēju robežās tiek indeksētas. Tomēr tas notiek nesteidzīgi, birokrātiski gausi un novēloti. Taču šiem cilvēkiem, lai saņemtu savu dzīves gaitā nopelnīto papildus eiro pie pensijas, svarīga ir katra nedēļa, katra diena. Jau drīz – pēc dažiem mēnešiem sāksies apkures sezona un turpināsies pārtikas cenu kāpums, medikamentu sadārdzinājums, un daudziem cilvēkiem mūsu valstī būs jādara izvēle – dzīvot savā dzīvoklī un nomaksāt maksājumus, vai paēst.

Ir pienācis laiks kārtējai pensiju indeksācijai. Uzskatu, ka nedrīkst kavēties ar indeksācijas termiņu. Tai ir jānotiek ne vēlāk kā 1. augustā. Esmu gandarīts, ka esam vairāki deputāti, kuri to apzinās, un aktīvi iestājas par to. Tomēr, lai tas notiktu, ir nepieciešams daudz lielāks parlamentāriešu atbalsts.

Valstij ir daudz dažādu negaidītu tēriņu, tomēr nav pieļaujams, ka mūsu valstī pensionāri nespēj nosegt komunālos maksājumus. Nav pieļaujams, ka mūsu pensionāri nevar atļauties iegādāties ēdienu. Tā nedrīkstētu būt, ka mūsu pensionāriem ir jāizvēlas starp medikamentiem un maizi.

Diemžēl mēs nevaram nodrošinātu pietiekami augstas pensijas, kas nosegtu visas mūsu valsts senioru vajadzības, bet mēs varam cīnīties, lai operatīvi un laikus nodrošinātu pensiju indeksāciju, un visu iespējamo pabalstu un atbalstu nodrošināšanu. Pensijas ir jāindeksē atbilstoši cenu sadārdzinājumam un cenu kāpuma intensitātei – laikus un adekvātā apmērā. Jo runa ir par cilvēkiem, kuri ir un būs pilnībā atkarīgi no valsts. Mums ir jāapzinās sava atbildība mūsu senioru priekšā un savlaicīgi jāpieņem lēmumi, kas kaut daļēji viņus pasargās no šoruden un šoziem gaidāmā cenu viļņa.

“Kardioloģiskās un onkoloģiskās slimības ir tās, kuras visbiežāk noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Agrīni diagnosticējot šīs slimības, ir iespējams izvairīties no nopietnām sekām, kā arī ietaupīt pacientu un valsts līdzekļus. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids,” otrdien, 3.maijā, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, rosinot stiprināt slimību profilakses pasākumus.

 

Komisija sēdē sprieda par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, un deputātus ar šogad paveikto un nākamā gada prioritātēm iepazīstināja Nacionālās veselības dienesta (NVD) pārstāvji.

 

Kā atzīmēja NVD, šogad kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas 10 jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, bet 17 – reto diagnožu ārstniecībai. Aprēķināts, ka 2023.gadā nepieciešami 99 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse iecerēta jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un kompensācijas paplašināšanai. Finansējums nepieciešams arī, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm, nosakot tā “griestus” 250 eiro apmērā gadā, informēja NVD pārstāvji. 

 

Deputāti pārsprieda arī medikamentu cenu mazināšanas iespējas, kā arī rosināja atbildīgās institūcijas apkopot datus par to, kuras sabiedrības grupas ekonomiski cieš visvairāk, iegādājoties ārstu izrakstītus medikamentus. 

 

Klātesošie uzsvēra arī nepieciešamību aktualizēt Vēža reģistru, lai sniegtu atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai. Atbildīgo institūciju pārstāvji apliecināja, ka reģistrs tiks ieviests līdz gada beigām.