fbpx

Rīga, 2020. gada 24. novembrī
Šajā vētrainajā laikā apvienības AP! darbā notiek nopietnas pārmaiņas.
 
Mēs, trīs partiju vadītāji, pēc dzīvām un atklātām sarunām partiju valdēs un ar biedriem esam nolēmuši nostiprināt trīs partiju organizācijas, to identitātes un veiktspēju, atceroties, ka apvienība ir suverēnu partiju “konfederācija”, nevis “federācija”.
 
Mēs nostiprinām mūsu galveno kopīgo atbildību mūsu vēlētāju priekšā - mūsu Saeimas frakciju. Mēs koncentrēsim stratēģiskos politiskos lēmumus frakcijā, pieņemot tos sadarbībā ar triju partiju vadītājiem, kuri turpmāk trijatā arī juridiski veidos apvienības valdi.
 
Saeimā un valdībā mēs īstenosim mūsu kopīgo priekšvēlēšanu programmu un piedalīsimies valdības koalīcijas darbā. Frakcija pēc budžeta pieņemšanas izvirzīs un atbalstīs kopīgu ministra kandidatūru.
 
Savukārt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās mūsu partijas pamatā startēs ar saviem sarakstiem, savu identitāti un programmu un, ja atsevišķi lemsim, dažās no pašvaldībām startēsim kopīgā sarakstā.
Par to, kā piedalīties nākamajās Saeimas vēlēšanās, trīs partijas lems pēc pašvaldību vēlēšanām, izvērtējot gan vēlēšanu, gan kopīgā darba rezultātus, sabiedrības attieksmi un to, kā sasniegt kopīgus mērķus, saglabājot partiju savpatību.
 
Ivars Ijabs
Andris Skride
Daniels Pavļuts

Rezolūcija vienbalsīgi apstiprināta politiskās partijas IZAUGSME biedru kongresā.
LV/RU/EN
 
/LV/
-“Izaugsme” pievienojas Latvijas politiski augstāko amatpersonu un Saeimas paustajam nosodījumam
sakarā ar neprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ir visrupjākais starptautisko tiesību normu
pārkāpums.

- “Izaugsme” atbalsta Latvijas pausto nosodījumu par Baltkrievijas līdzdalību Kremļa karā pret
Ukrainu, tostarp aicinājumā pret to vērst vēl plašākās Eiropas Savienības sankcijas.

- Latvija, tostarp “Izaugsmes” biedri sniedz visu pieejamo politisko un praktisko atbalstu Ukrainai,
tostarp iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un nedalāmību. Kopš 2014. gada Latvija
neatzīst Krievijas nelikumīgi veikto Krimas pussalas okupāciju, aneksiju un nosoda Krievijas
karadarbību Ukrainas teritorijā. Nevienai valstij no malas nav veto tiesību pār Ukrainas ārpolitikas
izvēlēm vai ES un NATO lēmumu pieņemšanas procesu.

- “Izaugsme” aicina arī turpmāk piedalīties palīdzības sniegšanā Ukrainai (ziedojumi, mājvietu
nodrošinājums, darba vietas u. tml.), darot to koordinēti, proti, izmantojot mājaslapu, www.ukraine-
latvia.com kurā apkopota aktuālā informācija.

- “Izaugsme” aicina biedrus apzināt savus draugus un paziņas, kas dzīvo Krievijas Federācijā, lai
paskaidrotu un informētu viņus par notiekošo Ukrainā, tādējādi cīnoties pret Krievijas propagandu.
Tāpat aicinām apzināt un uzturēt kontaktu ar Latvijā dzīvojošajiem radiem, draugiem, paziņām, kas
ir Krievijas dezinformācijas gūstā.

- “Izaugsme” aicina apzināt savus draugus un paziņas, kas dzīvo Rietumeiropas valstīs, lai paskaidrotu
un informētu viņus par notiekošo Ukrainā, tai skaitā mudināt viņus savās vietējās kopienās būt
sabiedriski aktīviem un paust stingru nosodījumu pret Krievijas Federācijas kara noziegumiem.
 
- Dezinformācijas kampaņas ir Kremļa ierocis, kas pavērsts ne tikai pret Ukrainu, bet arī Latviju.
Aicinām iedzīvotājus kritiski un ar piesardzību izturēties pret informāciju par notikumiem Ukrainā,
kas lasāmi apšaubāmos avotos. Aicinām kritiski padomāt pirms dalīšanās ar ziņām sociālajos tīklos,
pievēršot uzmanību ziņas izcelsmes avotam, virsraksta un fotoattēla sakritībai ar pārējo rakstu, kā arī
iepazīstoties pilnībā ar raksta vai ziņas saturu.
 
- Visi kopā turpināsim sargāt Latviju un katru tās iedzīvotāju. Latvija esam mēs paši, un mēs savu
robežu, valsti un visus tās iedzīvotājus sargāsim visi kopā un visās jomās.

/RU/
-«Рост» присоединяется к выраженному высшими политическими должностными лицами
Латвии и Сеймом осуждению в связи с неспровоцированным вторжением России на Украину,
что является грубейшим нарушением норм международного права.

- «Рост» поддерживает осуждение Латвией участия Беларуси в войне Кремля с Украиной, в том
числе в призыве обратить против нее еще более обширные санкции Европейского союза.

- Латвия, в том числе члены «Роста», оказывает Украине всю доступную политическую и
практическую помощь, в том числе выступает за суверенитет, независимость и неделимость
Украины. С 2014 года Латвия не признает незаконную оккупацию и аннексию Россией
Крымского полуострова, осуждает военные действия России на территории Украины. Ни одна
посторонняя страна не имеет права вето касательно выбора Украины во внешней политике
или процесса принятия решений ЕС и НАТО.

- «Рост» призывает продолжать участие в оказании помощи Украине (пожертвования,
обеспечение жильем, рабочими местами и т. п.), осуществляя это координированно, в
частности, используя домашнюю страницу www.ukraine-latvia.com , на которой обобщена
актуальная информация.

- «Рост» призывает своих членов обращаться к друзьям и знакомым, проживающим в
Российской Федерации, чтобы разъяснять и информировать их о происходящем на Украине,
тем самым ведя борьбу с российской пропагандой. Кроме того, мы призываем находить и
поддерживать контакт с проживающими в Латвии родственниками, друзьями и знакомыми,
которые попали в плен российской дезинформации.

- «Рост» призывает обращаться к своим друзьям и знакомым, живущим в странах Западной
Европы, разъясняя и информируя их о происходящем на Украине, в том числе побуждать их
проявлять общественную активность в рамках своих местных общин и выражать
категорическое осуждение военных преступлений Российской Федерации.

- Кампании дезинформации – это оружие Кремля, которое направлено не только на Украину, но
и на Латвию. Мы призываем население критично и с осторожностью относиться к
информации о событиях на Украине, поступающей из сомнительных источников. Призываем
задуматься, прежде чем делиться сообщениями в социальных сетях, обращая внимание на
источник происхождения сведений, совпадение заголовка и фотографии с самой статьей, а
также полностью ознакомиться с содержанием статьи или сообщения.

- Мы продолжим все вместе охранять Латвию и каждого ее жителя. Латвия – это мы сами, и мы
будем охранять свою границу, государство и всех ее жителей вместе и во всех сферах.
 
/EN/

- “Growth” joins the condemnation expressed by Latvia’s high authorities and the Saeima concerning
Russia’s unprovoked invasion of Ukraine, which is a major breach of international legal standards.

- “Growth” supports Latvia’s condemnation of Belarus’s participation in the Kremlin’s war against
Ukraine, including the call for broader European Union sanctions.

- Latvia, including the members of “Growth”, provides all available political and practical support to
Ukraine, including advocating for the sovereignty, independence, and indivisibility of Ukraine. Since
2014, Latvia does not recognise the illegal occupation and annexation of the Crimean Peninsula, and
condemns Russia’s military activities on the territory of Ukraine. No third-party country has a veto
regarding Ukraine’s foreign policy choice or EU and NATO decision-making process.

- “Growth” calls for further participation in the provision of help to Ukraine (donations, provision of
accommodation, jobs, etc.) in a coordinated manner, specifically through the www.ukraine-
latvia.com website where up-to-date information is gathered.

- “Growth” calls its members to contact their friends and acquaintances living in the Russian
Federation in order to explain and inform them about the situation in Ukraine, thus fighting against
Russian propaganda. We also encourage you to maintain contact with your relatives, friends, and
acquaintances living in Latvia who are in the grip of Russian disinformation.

- “Growth” calls you to contact your friends and acquaintances living in Western European countries
in order to explain and inform them about the situation in Ukraine, including encouraging them to be
social-minded and to express strong condemnation of the war crimes of the Russian Federation.

- Disinformation campaigns are the Kremlin’s weapon against both Ukraine and Latvia. We encourage
the people to be critical and cautious about information regarding the situation in Ukraine from
doubtful sources. We encourage you to think critically before sharing news on social networks,
paying attention to the source of the news, whether the title and photo matches the rest of the article,
as well as reviewing the content of the article or message completely.

- Together we will continue to protect Latvia and each of its people. We ourselves are Latvia, and
together we will protect our border, our country and its people in all areas.

Par godu Reto slimību dienai, ko pasaulē atzīmēs šā gada 28. februārī, Latvijā no 26. februāra līdz 28. februārim notiks izgaismošanas akcija “Esot vienoti, esam stipri”. Akcijas iniciatore ir Latvijas Reto slimību alianse – vienīgā nevalstiskā organizācija, kas apvieno reto slimību pacientu biedrības un pārstāv aptuveni 96 000 Latvijas cilvēku ar retām slimībām intereses. Organizācijā apvienojušās 14 pacientu biedrības. 

 

Reto slimību alianse aicina pievienoties gaismošanas akcijai “Esot vienoti, esam stipri” un laika posmā no 2022. gada 26. februāra līdz 28. februārim vakara stundās izgaismot kādu pašu izvēlētu ēku vai ēkas logus debess zilā – cerību krāsā. “Kopā ar Latvijas iedzīvotājiem vēlamies iedegt gaismas starus kā simbolisku vaduguni dzīvotgribai un priekam, padarīt ikdienu gaišāku un atbalstīt cilvēkus, kuru dzīve ir slimības iezīmēta”, aicina akcijas producente Ieva Plūme. Akcijas mērķis ir atbalstīt cilvēkus ar retām slimībām un izteikt pateicību viņu tuviniekiem un visiem mediķiem, kuru pārziņā ir cilvēki ar retām slimībām, par neatlaidību, izturību un drosmi.

 

Reto slimību alianses vadītāja Baiba Ziemele, kas veikusi datu apkopojumu par reto slimību pacientu skaitu Latvijā, informē: “Salīdzinājumā ar pagājušo gadu reģistrēto reto slimību pacientu skaits pieaudzis par 44%. Kopā valstī šā gada janvārī bija reģistrēti 16 053 cilvēki ar 1499 dažādām retām slimībām, 53% no tiem dzīvo Rīgā un Pierīgā, 11% – Zemgalē, 9% – Kurzemē, bet Vidzemē un Latgalē – katrā 8% no kopējā reģistrēto pacientu skaita, dzīvesvieta nav norādīta 11% reģistrēto gadījumu”.[1] Savukārt 2021. gada sākumā saskaņā ar reto slimību ORPHA klasifikāciju Latvijā bija reģistrēti 11 167 pacienti ar 1246 dažādām diagnozēm.

 

Eiropas Reto slimību asociācijas “EURORDIS” ierosinātā gaismošanas akcija šogad notiks 15 Eiropas valstīs: Vācijā, Itālijā, Francijā, Čehijā, Austrijā, Spānijā un citās. Latvijā akcijai pievienojas un to informatīvi atbalsta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Pašvaldību savienība. Akcijai atsaukušies un savā valdījumā esošās ēkas izgaismos Rīgas Dzemdību nams, Rēzeknes, Limbažu, Alojas, Salacgrīvas, Ķekavas novada, Bauskas, Rīgas pašvaldības.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca par akcijas objektu izvēlējusies Ģenētikas māju, jo tajā atrodas Reto slimību koordinācijas centrs. Savukārt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca gaismos skursteni, kas kā bāka paceļas virs slimnīcas teritorijas. Iestājoties krēslai, līdz rīta gaismai zilos toņos iezīmēsies Rīgas domes Rātsnams un Rīgas Dzemdību nama centrālā fasāde. Rēzeknē gaismos Rēzeknes Centrālās bibliotēkas logus, Limbaži izvēlējušies gaismot vides objektu rotācijas aplī Rīgas ielā, Salacgrīvā būs izgaismota Bāka Jahtu laukumā, Alojā – izgaismoti elementi Alojas Ausekļa vidusskolā un Alojas kultūras namā, Ķekavā gaismos Ķekavas ambulanci un Bauskā – slimnīcas ēku.   

 

Tehnisko atbalstu PSKUS un BKUS ēku izgaismošanā sniedz Reto slimību alianses piesaistītais pasākumu apkalpošanas uzņēmums SIA “3S” un Latvijas Kultūras koledžas radošā komanda pasniedzēju Ivara Vācera un Jāņa Jansona vadībā, kā arī 2. kursa studenti no Kultūras menedžmenta un Pasākumu tehnisko producentu specialitātēm.

 

 

Akcijas objekti Reto slimību alianses tīmekļa vietnē Google kartes formātā:

https://retasslimibas.lv/28-februaris-reto-slimibu-diena-3/

 

“Kardioloģiskās un onkoloģiskās slimības ir tās, kuras visbiežāk noved pie invaliditātes un priekšlaicīgas nāves. Agrīni diagnosticējot šīs slimības, ir iespējams izvairīties no nopietnām sekām, kā arī ietaupīt pacientu un valsts līdzekļus. Tāpat būtisks ir veselīgs dzīvesveids,” otrdien, 3.maijā, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride, rosinot stiprināt slimību profilakses pasākumus.

 

Komisija sēdē sprieda par jaunu diagnožu un medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, un deputātus ar šogad paveikto un nākamā gada prioritātēm iepazīstināja Nacionālās veselības dienesta (NVD) pārstāvji.

 

Kā atzīmēja NVD, šogad kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautas 10 jaunas aktīvās vielas onkoloģijā, bet 17 – reto diagnožu ārstniecībai. Aprēķināts, ka 2023.gadā nepieciešami 99 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā puse iecerēta jaunu zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā un kompensācijas paplašināšanai. Finansējums nepieciešams arī, lai samazinātu pacientu līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm, nosakot tā “griestus” 250 eiro apmērā gadā, informēja NVD pārstāvji. 

 

Deputāti pārsprieda arī medikamentu cenu mazināšanas iespējas, kā arī rosināja atbildīgās institūcijas apkopot datus par to, kuras sabiedrības grupas ekonomiski cieš visvairāk, iegādājoties ārstu izrakstītus medikamentus. 

 

Klātesošie uzsvēra arī nepieciešamību aktualizēt Vēža reģistru, lai sniegtu atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai. Atbildīgo institūciju pārstāvji apliecināja, ka reģistrs tiks ieviests līdz gada beigām. 

 

Saeima 21. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, ar kuriem Ministru kabinetam deleģēts uzdevums noteikt publiskās vietas, kurās uzstādāmi automatizētie ārējie defibrilatori, kā arī to uzstādīšanas prasības.

 

Ar likuma grozījumiem 2024. gadā tiks paplašināta pieeja automatizētiem ārējiem defibrilatoriem. Automātiskais ārējais defibrilators ir pārnēsājama ierīce, ar kuru var noteikt sirds ritmu un iedarboties uz sirdi ar elektrisku izlādi, lai dzīvībai bīstamas aritmijas gadījumā veiktu normāla sirds ritma un asinsrites atjaunošanu.

 

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (IZAUGSME) iepriekš skaidroja, ka likuma izmaiņas paredz nodrošināt to, ka publiskās vietās būs pieejami automatizētie ārējie defibrilatori, kas var būt svarīgi, lai glābtu cilvēka dzīvību.

 

"Defibrilatoru izmantošana kritiskajās minūtēs var nodrošināt normālu sirds ritma un asinsrites atjaunošanu līdz brīdim, kad ierodas mediķi," sacīja Skride.

 

Ministru kabinets noteiks defibrilatoru ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību, kā arī to lietošanai nepieciešamo apmācības programmas saturu, apmācības nodrošināšanas un apliecības izsniegšanas kārtību un termiņu, uz kādu apliecību izsniedz.

 

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, Latvijā automatizētie ārējie defibrilatori jau ir pieejami lielākajos veikalu tīklos, lidostā, vēstniecībās, kā arī lielākajos uzņēmumos.

 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir izstrādātas vadlīnijas pirmās palīdzības pamatzināšanu programmai par automatizētajiem ārējiem defibrilatoriem. Tāpat Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests plāno iekļaut defibrilatoru izmantošanu pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību programmā un pirmās palīdzības sniegšanas pamatzināšanu programmā, teikts likumprojekta anotācijā.

 

Vienlaikus ar likuma grozījumiem noteikts, ka Ministru kabinetam būs jānosaka stacionāro ārstniecības iestāžu resursu informācijas sistēmas pārzinis. Tas nepieciešams, lai operatīvi apmainītos ar datiem par stacionāros pieejamiem resursiem un monitorētu ar infekcijas slimībām stacionētu pacientu slimības smagumu un iznākumu. Tāpat Ministru kabinets noteiks informācijas sistēmā iekļaujamos datus, šo datu apjomu un apstrādes kārtību.

 

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī.

 

Lai izvairītos no potenciāla nākotnes sloga sabiedrībai un sociālajai sistēmai, pašvaldībām, uzņēmumiem
un sabiedrībai kopumā ir maksimāli efektīvi jāizmanto laiks (90 dienas), kurā tiek nodrošināts valsts atbalsts
Ukrainas bēgļiem. Šajā laikā jāpanāk, ka šie cilvēki atrod darbu, iekārtojas skolās un bērnudārzos, ļaujot
nostāties pašiem uz savām kājām, lai mazinātu potenciālo sociālo spriedzi ilgtermiņā, intervijā "900 sekundēm"
sacīja Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes loceklis Juris Žilko.

Kā min J. Žilko,  Ķekavas novads ir uzņēmis ap 223 Ukrainas kara bēgļu, no kuriem aptuveni puse ir bērni un
jaunieši.Bēgļi pamatā apmetas vietējo iedzīvotāju privātmājās, neliela daļa kopējās viesnīcas telpās un neliela daļa –
Mercendarbes muižā. Pamatā informāciju par bēgļiem, kuriem ir vajadzīga vieta, kur palikt, tiek saņemta no Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vai Rīgas centra. Ķekavas novadā ir izveidota mobila operatīvās
reaģēšanas grupa, no kuras bēgļi no Ukrainas saņem palīdzību pirmajā palīdzības sniegšanas posmā.

Puse no atbraukušajiem ir bērni un jaunieši līdz 20 gadu vecumam. Pārsvarā ģimenes profils ir māte ar diviem
bērniem, viņš sacīja.

Komentējot atbraukušo resursus, Žilko atklāj – situācija ir skaudra. Ir ģimenes, kurām ir izdevies, īpaši pirmajās
kara dienās, atbēgt no Ukrainas ar automašīnu, taču tādu ir retums. Lielākā daļa ir tādu, kam nav nekā vai ir ļoti
maz.Mēdz būt arī situācijas, kad jāveic papildus darbs ar identitātes pierādīšanu, piemēram, sieviete iepriekš
nodevusi pasi Ukrainā atjaunošanai, bet jaunu nav paspējusi saņemt.

Līdz šim palīdzības sniegšanai ar darba vietu nodrošinājumu ir atsaukušies 20 uzņēmēji, piedāvājot tuvu 100
vakancēm. Ir nepieciešami dažādi strādājošie, sākot no vienkāršu darbu darītājiem līdz augsti kvalificētiem
speciālistiem. Tiek strādāts pie tā, lai tie cilvēki, kuriem nav kur atgriezties, spētu Latvijā iedzīvoties un no
pabalsta saņemšanas pārvirzītos uz darba algas pelnīšanu.

Patlaban par katru uzņemto Ukrainas kara bēgli Ķekavas novada iedzīvotājiem pienākas 12,24 eiro dienā pabalsts,
ko turpinās izmaksāt 90 dienas kopš brīža, kad bēglis ir uzņemts mājsaimniecībā. Tāpat plānots pašiem Ukrainas
bēgļiem ir piešķirt ēdināšanas pabalstu.

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju
starpniecību bijusi nepieciešama 5098 personām, 6359 Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegti uzturēšanās
dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina Iekšlitu ministrijas informācija.

Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem
vai paziņām. Sižetu var noskatīties šeit. 
 

 

Vēl pašreizējā 13. Saeimas sasaukuma laikā nepieciešams noteikt ierobežojumus nikotīnu saturošajiem jaunajiem produktiem, lai mazinātu to izmantošanu jauniešu vidū, pauž par veselības jomu atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, partijas IZAUGSME valdes priekšsēdētājs Andris Skride.

Pie attiecīgām izmaiņām Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā strādā Sabiedrības veselības apakškomisijā. Skride sagaida, ka šie grozījumi, kuru skatīšana apakškomisijā ir mazliet aizkavējusies, nonāks skatīšanā komisijā, vēlākais, aprīlī.

 

Politiķis uzsvēra, ka veipiem un citiem nikotīnu saturošajiem jaunajiem produktiem nepieciešams noteikt tādus pašu ierobežojumus kā cigaretēm. Jānosaka reklāmas ierobežojumi, tāpat šiem produktiem veikalos un benzīntankos ir jābūt paslēptiem, nevis, kā tas ir pašlaik, kad tie ir skaidri redzami, norāda Sociālo lietu komisijas vadītājs.

 

Tāpat šiem produktiem ir jābūt ar brīdinošiem uzrakstiem, to pārdošanā nedrīkst izmantot kādas akcijas ar mērķi mudināt pircējus tos iegādāties un tāpat ir jānodrošina, ka šie produkti nav pieejami nepilngadīgajiem, akcentē Skride.

 

Deputāta ieskatā jāturpina arī akcīzes nodokļa celšana gan cigaretēm, gan jaunajiem nikotīna produktiem. Tāpat svarīga ir sabiedrības izglītošana, tajā skaitā atbilstošas veselības mācības pieejamība jauniešiem, atzīmē komisijas vadītājs.

 

Vaicāts par apakškomisijas vadītāja Vitālija Orlova (S) plānu rosināt likumā noteikt, ka tabakas izstrādājumu un tabakas aizstājējproduktu pārdošanas aizliegums personām, kuras dzimušas pēc 2008.gada, turpinātos arī pēc 18 gadu sasniegšanas, Skride norādīja, ka tas ir diskutējams jautājums, taču prioritāte ir jau augstāk minēto ierobežojumu noteikšana.

 

Komisijas vadītājs norādīja, ka jābūt uzmanīgiem ar pilnīgiem aizliegumiem, drīzāk lielāku uzsvaru liekot uz izglītošanas darbu.

Veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) birojā darbu sākuši trīs ministra ārštata konsultatīvie padomnieki – radioloģe un partijas IZAUGSME valdes locekle Maija Radziņa, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs un nozarē nozīmīgas privātās ambulatorās medicīnas iestādes vadītājs Māris Rēvalds.

 

Ģimenes ārsta, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) valdes locekļa un LLĢĀA Jauno ģimenes ārstu nodaļas vadītāja Dzalba uzdevumos ietilps darbs ar primārās veselības attīstības jautājumiem.

Radioloģe, Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente Maija Radziņa strādās ar diagnostikas, digitalizācijas, kā arī izglītības un zinātnes jautājumiem. Savukārt ārsta, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora, "Veselības centra 4" vadītāja Rēvalda pienākumos ietilps sekundārās ambulatorās veselības aprūpes jautājumi.

Pavļuts uzsver, ka pacientiem ērti pieejami un kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi, spēcīga primārā veselības aprūpe un sakārtota digitālā veselība ir reformu virzieni, kuros nozare ir strādājusi un turpinās strādāt paralēli Covid-19 pandēmijas vadībai. Viņš saka paldies speciālistiem, kuri vēlas dalīties savā pieredzē, lai kopīgi sasniegtu labākos iespējamos rezultātus.

Ārštata konsultatīvā darbinieka pienākumos ir sniegt ministram priekšlikumus un konsultācijas par valsts politikas izstrādi un īstenošanu. Ārštata padomnieks nesaņem darba samaksu.