fbpx

Foto: Saeima

Atbildība par notikušo bērnam, kurš gadiem ilgi tika atstāts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, jāuzņemas visiem iesaistītajiem, šodien pēc Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdes par šo gadījumu sacīja tās priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Politiķis sēdē guva pārliecību, ka bērns psihoneiroloģiskajā slimnīcā tika ievietots nepamatoti - par to liecinot gan nesakārtota medicīniskā dokumentācija, gan reālas diagnozes trūkums. "Atklāti sakot tas atgādināja tādu Stīga Larsona mums labi zināmu romānu, kuru lasot mēs droši vien nevarētu iedomāties, ka tas var notikt arī dzīvē. Bet tas ir noticis tepat pie mums Latvijā," pauda Skride.

Viņš uzsvēra, ka notikušajā atbildīgs ir katrs iesaistītais cilvēks, un būtu jābeidz vainas novelšana no vienas puses uz citu.

Skride sacīja, ka šodien sēdē nekādi lēmumi netika pieņemti, tomēr deputāti sekos līdzi notikumu attīstībai. Politiķis norādīja - ja būs nepieciešamas kādas izmaiņas likumos, komisija noteikti tās iniciēs.

Tomēr tagad, kā norādīja Skride, galvenais uzdevums - valstī nepieļaut šādu situāciju atkārtošanos. Skride norādīja, ka ir nepieļaujama situācija, kurā bērnu ar uzvedības traucējumiem ievieto psihoneiroloģiskā slimnīca tikai tāpēc, lai "kāds no viņiem tiktu vaļā vai viņus nomierinātu, bet neārstētu".

 

Uz jautājumu, vai Skride sēdē guvis pārliecību, ka šādi gadījumu vairs neatkārtosies, viņš sacīja, ka patlaban tiek darīts viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos, tomēr atzina, ka neizslēdz šādu gadījumu atkārtošanos. Tomēr patlaban maksimāli tiekot iesaistītas visas institūcijas, lai šādi gadījumi netiktu pieļauti, piebilda Skride.

Vairāk: https://www.tvnet.lv/6678242/skride-atbildiba-par-ilgstosi-psihoneirologiskaja-slimnica-aizmirsta-berna-ciesanam-jauznemas-visiem-iesaistitajiem 

 

Veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jābūt tādam, lai visi iedzīvotāji – neatkarīgi no nodokļu nomaksas – varētu saņemt tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, otrdien, 30.aprīlī, pārrunājot situāciju veselības aprūpes finansēšanas jomā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu Tamāšu Evetovitu (Tamas Evetovits). 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz caurlūkoja grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Komisijas deputāti lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu.

🗣“Ar šo likumprojektu mēs veicinām sociālo dialogu un rosinām noslēgt koplīgumus. Tas ir solis pārējo Eiropas valstu virzienā. Sakārtojot atalgojuma sistēmu, sagaidāms valsts budžeta ienākumu pieaugums, un šos līdzekļus būs iespējams novirzīt kritiski zemā veselības un labklājības sistēmas finansējuma paaugstināšanai,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Plānots, ka Saeima otrreizējā caurlūkošanā likuma grozījumus skatīs 21.martā.

"Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības, kuras ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,” uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt.

Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka smēķēšanas produktu un ierīču iepakojuma noformējumā nedrīkstēs izmantot Latvijas valsts simbolus, kā arī fizisku personu un animācijas tēlu attēlojumus.

Plānots, ka grozījumi, kas paredz, ka tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, stāsies spēkā 2020.gada 1.oktobrī, savukārt pārējās likuma izmaiņas - 2019.gada 1.jūlijā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā, galīgajā, lasījumā jāskata Saeimā.

 

13.Saeima otrdien, 6.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 13.Saeimas deputāta pilnvaras 23 deputātiem, kuri ievēlēti

Partijas valdes loceklis un Ķekavas novada domes deputāts Juris Žilko, šī gada 28. augustā apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkoto diskusiju “Kāda ir nākotnes pašvaldība?” un diskusiju daļā izteica savus priekšlikumus un vērtējumu saistībā ar gaidāmo ATR (Administratīvi teritoriālo reformu).

Lūk viņa teiktais pēc diskusijas:

Pēc ekspertu sniegtajām pētījumu prezentācijām secināju, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un vēlama. Viennozīmīgi atbalstu to!

Manā skatījumā, lai reforma sasniegtu tās mērķi, ir nepieciešams izpildīt vairākus priekšnosacījumus:

  1. Jaunajā pašvaldību likumā jābūt iestrādātam mehānismam, kā konkrētas teritoriālās vienības var saņemt atpakaļ to iedzīvotāju ģenerēto IIN un NĪN, ko pašvaldībai sniedz deklarētie iedzīvotāji;
  2. Pašvaldības finansēšanas modelēšanā jāparedz princips, ka svarīga ir ne tikai iedzīvotāja deklarētā adrese, bet arī faktiskās darbavietas ģeogrāfiskais novietojums;
  3. Jaunajā pašvaldību likumā jāparedz ka deputāta amatu nevar savienot ar pašvaldības iestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu;
  4. Likumdošanā jāapredz mehānisms iedzīvotāju līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kā viens no veidiem ir līdzdalības budžeta ieviešana vai lokālie referendumi.

Atbalstu mazāku deputātu skaitu topošajās pašvaldības un jāpiekrit, ka tas, ne tikai ietaupīs valsts līdzekļus, bet no teorētiskā un praktiskā viedokļa ļaus arī vieglāk pieņemt lēmumus.

No vienas puses, divas reizes vairāk datu negarantē, ka mēs pieņemsim divas reizes labākus lēmumus. Taču, no otras puses, mēs arī nedrīkstam pieņemt un paļauties uz lēmumiem, kas nav datos balstīti.

Diskusijas rezultātā ieskicējās un nav noslēpums, ka līdzšinējā prakse neļauj mums objektīvi salīdzināt Latvijas pašvaldību izdevumus savā starpā. Taču, balstoties uz pētnieku sniegto informāciju, mēs ejam soli uz priekšu, lai nākotnē šie pašvaldību savstarpējie dati būtu savā starpā salīdzināmi.

Paldies par vērtīgo pasākumu un iespēju iepazīties ar analītiski izstrādātajiem pētījumiem!

Diskusijas ieraksts šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/videoarh…
Ekspertu pētījumu prezentācijas šeit: http://www.varam.gov.lv/…/administrativi_teritoriala_refo…/…