fbpx

13.Saeima otrdien, 6.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 13.Saeimas deputāta pilnvaras 23 deputātiem, kuri ievēlēti

Partijas valdes loceklis un Ķekavas novada domes deputāts Juris Žilko, šī gada 28. augustā apmeklēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rīkoto diskusiju “Kāda ir nākotnes pašvaldība?” un diskusiju daļā izteica savus priekšlikumus un vērtējumu saistībā ar gaidāmo ATR (Administratīvi teritoriālo reformu).

Lūk viņa teiktais pēc diskusijas:

Pēc ekspertu sniegtajām pētījumu prezentācijām secināju, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama un vēlama. Viennozīmīgi atbalstu to!

Manā skatījumā, lai reforma sasniegtu tās mērķi, ir nepieciešams izpildīt vairākus priekšnosacījumus:

  1. Jaunajā pašvaldību likumā jābūt iestrādātam mehānismam, kā konkrētas teritoriālās vienības var saņemt atpakaļ to iedzīvotāju ģenerēto IIN un NĪN, ko pašvaldībai sniedz deklarētie iedzīvotāji;
  2. Pašvaldības finansēšanas modelēšanā jāparedz princips, ka svarīga ir ne tikai iedzīvotāja deklarētā adrese, bet arī faktiskās darbavietas ģeogrāfiskais novietojums;
  3. Jaunajā pašvaldību likumā jāparedz ka deputāta amatu nevar savienot ar pašvaldības iestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu;
  4. Likumdošanā jāapredz mehānisms iedzīvotāju līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kā viens no veidiem ir līdzdalības budžeta ieviešana vai lokālie referendumi.

Atbalstu mazāku deputātu skaitu topošajās pašvaldības un jāpiekrit, ka tas, ne tikai ietaupīs valsts līdzekļus, bet no teorētiskā un praktiskā viedokļa ļaus arī vieglāk pieņemt lēmumus.

No vienas puses, divas reizes vairāk datu negarantē, ka mēs pieņemsim divas reizes labākus lēmumus. Taču, no otras puses, mēs arī nedrīkstam pieņemt un paļauties uz lēmumiem, kas nav datos balstīti.

Diskusijas rezultātā ieskicējās un nav noslēpums, ka līdzšinējā prakse neļauj mums objektīvi salīdzināt Latvijas pašvaldību izdevumus savā starpā. Taču, balstoties uz pētnieku sniegto informāciju, mēs ejam soli uz priekšu, lai nākotnē šie pašvaldību savstarpējie dati būtu savā starpā salīdzināmi.

Paldies par vērtīgo pasākumu un iespēju iepazīties ar analītiski izstrādātajiem pētījumiem!

Diskusijas ieraksts šeit: http://www.varam.gov.lv/lat/video_tiesraide/videoarh…
Ekspertu pētījumu prezentācijas šeit: http://www.varam.gov.lv/…/administrativi_teritoriala_refo…/…

Covid-19 krīze spilgti izgaismo to, cik svarīga ir cilvēka veselība un mediķu darbs. Diemžēl nozare ilgstoši turēta finanšu badā un faktiski bijusi bagāto privilēģija. Bez sistemātiskas veselības aprūpes finansējuma palielināšanas iedzīvotāju dzīves ilgums Latvijā nepieaugs, jo sabiedrības izglītošanai, slimību profilaksei šobrīd nav ne laika, ne naudas, norāda kardiologs, 13. Saeimas deputāts, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Viņš norāda, ka veselības aprūpes sistēma vismaz par 5 līdz 10 gadiem atpaliek no attīstītajām Rietumeiropas valstīm, kas veselībai atvēl būtisku daļu no iekšzemes kopprodukta (IKP). "Mēs dzīvojam pavisam citā realitātē nekā Rietumeiropā – pie mums gandrīz katrs trešais iedzīvotājs uzskata, ka strādājošie nevar atļauties slimot, jo pretējā gadījumā viņi zaudēs darbu. Slima cilvēka strādāšana tiek uztverta kā varoņdarbs, lai gan patiesībā šāda rīcība drīzāk vērtējama kā noziedzīga."

Labo piemēru, uz ko tiekties, netrūkstot. Piemēram, varot aplūkot, kā veselības aprūpes jautājumi sakārtoti Austrijā, Somijā un Vācijā. Būtiskā atšķirība no Latvijas – šīs valstis medicīnā iegulda krietni vairāk no IKP, saprotot, ka investīcijas atmaksāsies ieņēmumu veidā valsts budžetā. Tādējādi veselības aprūpe dzīvo pilnasinīgu dzīvi un mediķi daudz uzmanības velta slimību profilakses pasākumiem, veicinot sabiedrības veselību.

 

No infarkta var paglābt profilakse

Skride stāsta, ka iedzīvotāji ir jāizglīto, un tas ir profilakses pamatā. Ja darbinieks tiks pasargāts no infarkta vai insulta, viņš turpinās strādāt līdz pensijas vecumam un papildinās valsts budžetu ar samaksātajiem nodokļiem. Diemžēl mūsu valstī ārstiem lielākoties fiziski nav laika ne profilaksei, ne skaidrojošajam darbam. Rezultātā negaidīti 50 gadu vecumā cilvēks slimības dēļ var tikt izslēgts no darba tirgus un nonākt slimības gultā.

Katram ģimenes ārstam Latvijā būtu vajadzīgas divas medmāsas, un tā būtu nevis greznība, bet normāla situācija. Diemžēl šobrīd tas ir retums. Vienai no medmāsām būtu jāstrādā kā sava veida izglītības māsai, kas katram pacientam pastāstītu, ko nozīmē augsts asinsspiediens, pārāk liels holesterīna daudzums asinīs un kādus riskus tas rada vai kāpēc ir svarīgi piedalīties vēža skrīninga programmās. Šis ir tikai viens no konkrētiem piemēriem, kam būtu vajadzīgs papildu finansējums.

 

Mediķu algas – prioritāte

Tieši mediķu algas esot galvenā prioritāte, kurai nepieciešams rast papildu līdzekļus.

"Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests šobrīd strādā pārslodzes režīmā, un milzīgs paldies viņiem par to! Situācija ir tāda, ka tiek saukti palīgā speciālisti, kas jau ir devušies izdienas pensijā, apzināti speciālisti, kas vairs aktīvi nestrādā, bet šobrīd varētu palīdzēt. Medmāsu katastrofāli pietrūkst. Par laimi, visi pakalpojumi tiek nodrošināti un stāvoklis ir gana stabils, taču nezinām, kā būs tālāk."

Inovatīvi medikamenti, kas spētu nozīmīgi uzlabot pacienta darba spējas, esot otrs svarīgākais virziens, kur jāiegulda līdzekļi, bet kam naudas vienkārši nepietiek.

"Darbinieka veselība nosaka, cik produktīvi viņš spēs strādāt un cik lielu pievienoto vērtību radīt. Turklāt svarīga ir ne vien fiziskā, bet arī garīgā veselība. Kaut vai tas, kādā garastāvoklī cilvēks ierodas darbā, varbūt prātu aizņem domas, kas traucē produktīvi strādāt. Lai cilvēks spētu nopelnīt algu sev un novirzīt nodokļus arī kopīgajā valsts maciņā, šie faktori ir būtiski jebkurā profesijā."

 

Šodien, plkst. 13:07 Andris Skride, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, piedalīdies Latvijas Radio 1 raidījuma "Krustpunktā" diskusijā par marihuānas legalizāciju medicīniskām vajadzībām.

 Klausies tieštaidē: http://latvijasradio.lsm.lv/lv/tiesraide/?channel=1

Atkārtojums pieejams: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/diskusija-par-marihuanas-legalizaciju-mediciniskam-vajadzibam.a115019/  

Šovakar Andris Skride LTV1 raidījumā “Tieša runa” diskusijā par to kā tikt pie papildus finansējuma veselības aprūpei un kādas izmaiņas sagaida veselības nozares finansēšanas sistēmu.

Skaties tiešraidi:https://ltv.lsm.lv/lv/tieshraide/tiesa-runa/live.972/

Atkārtojumu iespējams noskatīties šeit https://ltv.lsm.lv/…/13.02.2019-tiesa-runa-kadas-izmainas-…/