fbpx

 

Veselības aprūpes finansēšanas modelim ir jābūt tādam, lai visi iedzīvotāji – neatkarīgi no nodokļu nomaksas – varētu saņemt tiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride kopsēdē ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, otrdien, 30.aprīlī, pārrunājot situāciju veselības aprūpes finansēšanas jomā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu Tamāšu Evetovitu (Tamas Evetovits). 

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrreiz caurlūkoja grozījumus Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu.

Komisijas deputāti lēma saglabāt iepriekš pieņemto regulējumu, kas nosaka, ka virsstundu apmaksa nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes.

Tomēr tas precizēts, paredzot, ka par būtisku darba algas pieaugumu uzskatāms tāds, kas ir vismaz 50 procentus virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes. Tāpat likumprojektā ietverta norma, lai novērstu situāciju, kad, palielinot valsts noteikto minimālo algu, ģenerālvienošanās vairs neizpilda kritēriju par 50 procentu palielinājumu.

🗣“Ar šo likumprojektu mēs veicinām sociālo dialogu un rosinām noslēgt koplīgumus. Tas ir solis pārējo Eiropas valstu virzienā. Sakārtojot atalgojuma sistēmu, sagaidāms valsts budžeta ienākumu pieaugums, un šos līdzekļus būs iespējams novirzīt kritiski zemā veselības un labklājības sistēmas finansējuma paaugstināšanai,” norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Plānots, ka Saeima otrreizējā caurlūkošanā likuma grozījumus skatīs 21.martā.

"Smēķēšanas izraisītās onkoloģiskās, plaušu, sirds un asinsvadu, kā arī citas slimības, kuras ir biežs pāragras nāves un invaliditātes cēlonis. Ar šo likumu mēs turpinām jau iesākto Saeimas darbu pie smēķēšanas ierobežošanas, īpašu uzmanību pievēršot tieši jauniem cilvēkiem un atturot nesmēķētājus no šī kaitīgā ieraduma uzsākšanas. Soli pa solim mums jāstrādā, lai Latvija būtu veselīgāka valsts,” uzsver Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Grozījumi paredz, ka mazumtirdzniecībā smēķēšanas produktus ir aizliegts izvietot tā, ka pircēji tos var redzēt.

Jaunā norma neattieksies uz beznodokļu tirdzniecības veikaliem, starptautiskajos reisos iesaistītajiem kuģiem, kā arī specializētajiem smēķēšanas produktu veikaliem.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka smēķēšanas produktu un ierīču iepakojuma noformējumā nedrīkstēs izmantot Latvijas valsts simbolus, kā arī fizisku personu un animācijas tēlu attēlojumus.

Plānots, ka grozījumi, kas paredz, ka tabakas izstrādājumus nevarēs izlikt pircēju apskatei un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, stāsies spēkā 2020.gada 1.oktobrī, savukārt pārējās likuma izmaiņas - 2019.gada 1.jūlijā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trešajā, galīgajā, lasījumā jāskata Saeimā.

 

13.Saeima otrdien, 6.novembrī, savā pirmajā sēdē apstiprināja pilnvaras 100 parlamenta deputātiem.

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 13.Saeimas deputāta pilnvaras 23 deputātiem, kuri ievēlēti