fbpx

Oktobra mēnesī trīs “Izaugsmes” pārstāvji — Juris Žilko, Rinalds Brālis un Rita Turkina — piedalījās pieredzes apmaiņas braucienā uz Briseli, kur guva ieskatu Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes darbā.

Latvijas delegācijas pārstāvjus sagaidīja apvienības Attīstībai / Par pārstāvji Pēteris Viņķelis un Kārlis Ralfs Lapiņš, lai nesteidzīgi izrādītu parlamenta ēku kompleksu, tostarp, sniegtu iespēju redzēt plenārsēžu zāles, deputātu darba kabinetus un konferenču zāles.

Notika arī atsevišķa tikšanās ar Eiropas Parlamenta komunikācijas direktorāta pārstāvi, kas sniedza uzskatāmu ieskatu par parlamenta darbību.

Noslēdzot vizīti, interesentiem bija iespēja piedalīties publiskās diskusijās un klātienē vērot deputātu darbu, kā arī neformālas tikšanās laikā aprunāties ar “Attīstībai/Par!” Eiropas Parlamenta deputātu Ivaru Ijabu.

Brauciens tika finansēts no Eiropas Parlamenta budžeta IV sadaļas “Saziņa ar vēlētājiem un informēšana par Parlamenta darbu”.

Sociālo un darba lietu komisija rudens sesijā plāno strādāt pie paliatīvās aprūpes sistēmas attīstības, ārstniecības iestāžu pārvaldības uzlabošanas, problēmu risināšanas onkoloģija, veselības profilakses pasākumiem, kā arī virknes citu jautājumu, šodien žurnālistus informēja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Tiek saskatītas problēmas vairākās jomās

Kā uzsvēra komisijas vadītājs, valstī ir vērojamas problēmas ar pakalpojumiem, kur nepieciešama starpdisciplināra sadarbība. Viens no piemēriem ir paliatīvā aprūpe, kas valstī faktiski gandrīz nav pieejama, un tur ir gan medicīniskais, gan sociālais aspekts. Līdzīgi ar rehabilitācijas pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai palīdzētu pacientiem pēc traumas vai slimības atgūt darba spējas. Veselības ministrijai un Labklājības ministrijai būs jāsadarbojas daudz ciešāk, lai attīstītu kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus, norāda A.Skride.  

Veselības jomā būtiski turpināt iniciatīvas veselības profilaksei un veselībai kaitīgo preču pieejamības ierobežošanai. Šeit komisija iestāsies gan par nodokļu palielināšanu saldinātajiem dzērieniem, gan akcīzes paaugstināšanu e-cigaretēm un citiem smēķēšanas produktiem, kuriem nodokļa likme patlaban ir zemāka nekā parastajām cigaretēm, uzsver A.Skride. 

Mediķu algu paaugstināšana

Runājot par mediķu algu paaugstināšanu, komisijas vadītājs atzīst, ka būtiski ne tikai piesaistīt papildu naudu, bet arī lūkoties, cik efektīvi tiek izlietoti esoši resursi. Piemēram, mēs redzam gadījumus, ka pacienti ar sarežģītām diagnozēm sākotnēji tiek ārstēti rajonu slimnīcās, lai gan viņiem uzreiz būtu jāsaņem universitātes līmeņa slimnīcas pakalpojums. Šādā situācijā valsts maksā divreiz, norāda A.Skride. Tāpat būtu jāpārskata prakse, ka atsevišķam ārstniecības personām piemaksas ir lielākas par pamatalgu, kā arī jāvērtē administratīvās izmaksas, kuras ārstniecības iestādēs ir salīdzinoši augstas.

Deputātu uzmanības lokā būs arī onkoloģijas jautājumi, jo “patlaban, ejot par zaļo koridoru, atduramies pret sarkanām durvīm”, pauž komisijas vadītājs, akcentējot personāla un īpaši kritisku māsu trūkumu šajā nozarē. “Mums neapšaubāmi ir lielas pieejamības problēmas, ja aptuvini 10 tūkstoši māsu nestrādā savā profesijā.”

Turpināsies darbs arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām

Komisija iecerējusi strādāt arī pie vairākām likumdošanas iniciatīvām. Viena no tām būs “pēdējās gribas” regulējums, kas personai paredzētu tiesības savlaicīgi e-veselības sistēmā paaust savu gribu nostāju situācijai, vai pie nepārstājamas diagnozes kritiskā stāvoklī viņai būtu veicami reanimācijas pasākumi. Tāpat plānotas izmaiņas mediķu sertifikācijas un resertifikācijas kārtībā.

Saistībā ar mediķu trūkumu, kas šonedēļ īpaši izgaismojies Daugavpils reģionālajā slimnīcā, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP!) nākamnedēļ sasaucis Sociālo un darba lietu komisijas ārkārtas sēdi.

Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" raksta Skride, notiekošais Daugavpils slimnīcā raisa bažas, ka līdzīga situācija ir arī citviet un "ir akūti jārisina mediķu trūkums".

"Veselības jomai 2020. gada budžetā jābūt prioritātei," tvītā par Saeimas komisijas ārkārtas sēdes sasaukšanu piebilst Skride.

Jau ziņots, ka Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, otrdien sociālajā tīklā "Facebook" informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

Daugavpilī apturēta plānveida operāciju veikšana

"Ar nožēlu gribu Jūs informēt, ka ar šodienu biju spiests apturēt plānveida operāciju veikšanu līdz pat 1. septembrim. Mums izveidojusies šausmīgi kritiska situācija ar anesteziologu, reanimatologu noslodzes nodrošināšanu," norāda Semjonovs.

Viņš skaidro, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti "izkrituši" divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz desmit operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji desmit līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

Viņš norāda, ka 1. augustā bija izveidojusies situācija, kad visi speciālisti atradās operāciju zālē un viņam bijis "jāizvēlas starp sarežģīto ķeizargriezienu, mākslīgas plaušu ventilācijas nodrošināšanu akūtajam pacientam un cita pacienta intubāciju". Medicīnisko palīdzību kvalitatīvi izdevies nodrošināt visos trijos gadījumos un neviens no pacientiem nav cietis, pauda slimnīcas valdes loceklis.

Reizē viņš akcentē, ka "tas viss bija iespējams tikai pateicoties mūsu izcilo, pieredzējušo speciālistu pašatdevei", lai gan situācija varējusi būt "pavisam citādāka". Semjonovs uzsver, ka nav tiesīgs apdraudēt cilvēku dzīvības, kā arī ļaut fiziski un emocionāli izdegt saviem kolēģiem.

"Līdz ar to ar šo dienu visas plānveida operācijas, kuras ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas ir iespējams atlikt, būs atliktas, kamēr nebūs atrisināta problēma ar cilvēkresursu nodrošināšanu," norāda slimnīcas vadības pārstāvis.

Pašlaik tiks veiktas tikai prioritārās operācijas - neatliekamos un akūtos gadījumos, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko slimību gadījumos un endoprotezēšanas operācijas, skaidro Semjonovs. Viņš norāda, ka līdz 1.septembrim plānots izdarīt visu iespējamo, lai piesaistītu papildus speciālistus un atrisinātu iepriekš minēto cilvēkresursu trūkumu.

Vairāk:https://www.apollo.lv/6747439/nakamnedel-sasaukta-saeimas-komisijas-arkartas-sede-mediku-trukuma-del 

Bezdarbnieku iesaistīšanai darba tirgū atvēlētie līdzekļi ir jāplāno un jāizlieto tā, lai tie dotu pēc iespējas lielāku atdevi, uzsver Saeimas Sociālu un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride. Komisijas deputāti šodien iztaujāja par bezdarbnieku apmācību programmām atbildīgo iestāžu pārstāvjus. 


"Lai arī bezdarba līmenis valstī samazinās, joprojām ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri ilgstoši nespēj vai arī nevēlas atrast darbu. Šis ir viens no lielākajiem nodarbinātības dienesta izaicinājumiem – motivēt darbam tos, kuri vēlas pārtikt no pabalstiem. Šādi klientiem prasa individuālu pieeju un ievērojamu finanšu ieguldījumu, jo daudziem uz nodarbinātību ir ejams ilgs ceļš. Svarīgi nodrošināt un kontrolēt, lai bezdarbnieki nesaņem nevajadzīgus pakalpojumus, jo mērķis ir viens – palīdzēt, lai ļaudis paši varētu nopelnīt iztikai," atzīst Skride.

Kā uzsvēra deputāti, uzraugošajām iestādēm ir rūpīgi jākontrolē to pakalpojumu kvalitāte, kurus bezdarbniekiem par valsts naudu sniedz izglītības iestādes.

Nav reti gadījumi, kad kursu apmeklētāji nav apmierināti un uzsver, ka apmācības ir vairāk formālas un lielu pienesumu darba atrašanai nedod. Par šādiem gadījumiem būtu jāziņo arī Nodarbinātības valsts aģentūrai, kura sūdzības ņem vērā, turpmāk izvēloties apmācību īstenotājus.    

Ilgstošais bezdarbnieks bieži iet roku rokā ar pirmspensijas vecumu, veselības problēmām, atkarībām, kā arī vājām valsts valodas zināšanām, deputātiem uzsvēra Labklājības ministrijas pārstāvji. Deputāti rosināja vērtēt, vai tieši valodas apmācībai nebūtu jāatvēl vairāk līdzekļu, jo patlaban to nodrošina ap 1800 bezdarbniekiem.

Kā iespējumu problēmjomu deputāti minēja subsidētās nodarbinātības projektus, jo atsevišķi darba devēji tos izmanto darbaspēju izmaksu samazināšanai bez ieinteresētības paturēt darbinieku pēc subsidētās darbavietas termiņa beigām. Pastāv arī bažas, ka subsidētās nodarbinātības iespēja samazina mērķa grupas izredzes “normālajā” darba tirgū.

Komisija vienojās aicināt arī Valsts kontroli izvērtēt, cik racionāli tiek izmantoti dažādiem kursiem un apmācībām atvēlētie līdzekļi, un cik lietderīgas ir šīs programmas.   

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti vienojās aicināt Veselības ministriju (VM) izvērtēt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes darbību, pēc slēgtas 18.06.2019. sēdes žurnālistiem sacīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Andris Skride :"Šis lēmums saistīts ar slimnīcas darba organizāciju, proti, pacienti, kuriem palīdzība bijusi nepieciešama akūti, bijuši spiesti gaidīt plānveida operāciju rindā".

Skride norādīja, ka viņa kompetencē nav noteikt, vai būtu jāatstādina valde vai tās priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, jo valdes darbību jāizvērtē, kā arī lēmumus jāpieņem atbildīgajai ministrijai.

Vairāk: https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/saeimas-komisija-aicina-vm-izvertet-stradina-slimnicas-valdes-darbibu-14221593 

Priekšlikumu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, paredzot ieviest nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, iesniedza Andris Skride (AP), Ilmārs Dūrītis (AP) un Inese Voika (AP).

Lielākā daļa no cukuriem tiek uzņemti maskētā veidā, uzturā lietojot saldinātos dzērienus. Saldinātajos dzērienos lielu kaloriju daudzumu veido tīrs cukurs, kas ātri uzsūcas asinīs un strauji paaugstina cukura līmeni, ietekmē insulīna svārstības un citus cukura vielmaiņas procesus.

Ir pierādīts, ka saldināto dzērienu lietošana ir saistīta ar tādu slimību veidošanās risku kā 2. tipa cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, hipertensija, aptaukošanās, zobu kariess u.c. 2019. gadā Amerikas Kardiologu asociācija prezentēja datus par saldināto dzērienu patēriņa saistību ar priekšlaicīgās nāves risku, secinot, ka katra saldināto dzērienu porcija palielina priekšlaicīgās nāves risku vismaz par 5%.

Paredzēts, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz pieciem gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis par 100 litriem būs 7,4 eiro, ar cukura sarunu no pieciem līdz astoņiem gramiem - 10 eiro, bet ar cukura saturu no astoņiem gramiem - 30 eiro. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2021.gada 1.jūlijā.

Andris Skride, partijas PartijaIzaugsme priekšsēdētājs, Attīstībai / Par frakcijas deputāts, arī ārsts Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norādīja, ka primāri ir jāsāk izstrādāt plāns mediķu algu palielināšanai, nevis "jāgatavo kaut kādas prezentācijas".

"Bieži vien tās sēdes beidzas ar parunāšanu „lalala”, bet šoreiz mēs lūgsim konkrētu risinājumu. Saeima kā atbildīgā institūcija vērsīsies pie ministrijas un liks šo problēmu atrisināt. Ja nē, tad mēs, caurskatot jaunā gada budžetu, paši meklēsim tam līdzekļus. Un nepieņemsim tādu, kādu piedāvās Veselības ministrija."

Vairāk: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pacientu-cinu-ar-vezi-kave-katastrofals-medmasu-trukums.a319820/